Paternitātes pabalsts

Ja bērns piedzimis 01.08.2022. vai vēlāk, tad paternitātes pabalstu var saņemt:

• jaundzimušā bērna tēvs;
• persona, kura nav bērna māte, ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta) vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

Tiesības uz pabalstu ir pie nosacījumiem, ja pabalsta pieprasītājs ir:

• darba ņēmējs un kuram darba devējs piešķīris 10 darba dienu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu;

Atvaļinājumam ir jābūt piešķirtam ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

• pašnodarbināts. Šādā gadījumā iesniegumā norāda 10 darba dienu periodu, kuru izmantos sakarā ar bērna piedzimšanu un šajā laikā neveiks saimniecisko darbību.

Ja bērns dzimis līdz 31.07.2022. ieskaitot, tad tiesības uz paternitātes pabalstu ir bērna tēvam, ja atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu sācies 2 mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Paternitātes pabalstu var saņemt arī viens no vecākiem, kurš adoptējis ārpusģimenes aprūpē bijušu bērnu vecumā līdz 18 gadiem un kuram darba devējs piešķīris 10 dienu ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna adopciju.

Atvaļinājumus  sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju piešķir darba devējs, bet pabalstu VSAA.

Tiesības saņemt paternitātes pabalstu ir personām, par kurām ir veiktas vai  bija jāveic obligātās iemaksas paternitātes apdrošināšanai:

• ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (bērna tēvam vai adoptētājam piešķirtā atvaļinājuma pirmā diena) vai
• ne mazāk kā 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

Nosakot paternitātes pabalsta apmēru ņem vērā pieprasītājam aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.

Kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina: 

darba ņēmējam par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies bērna tēvam vai adoptētājam piešķirtais atvaļinājums:

Pašnodarbinātajam, atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām, par pēdējo 12 mēnešu periodu, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā sācies bērna tēvam vai adoptētājam piešķirtais atvaļinājums.

Kalendāra dienas vidējo algu aprēķina pēc formulas:

Vd = (A1+A2+…+A12) : D
Vd – kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga
A1, A2 + A12 – apdrošināšanas iemaksu algas summa
D – kalendāra dienu skaits

Ja 12 mēnešu perioda daļā, par kuru jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, persona atradusies:

• bērna kopšanas atvaļinājumā,
• bezalgas atvaļinājumā, ko piešķir sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu,
• bērna tēvam piešķirtajā atvaļinājumā,
• grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā,
• bijusi pārejoša darbnespēja,
• saņemts dīkstāves pabalsts, dīkstāves palīdzības pabalsts vai vecāku pabalsta turpinājums,

tad, aprēķinot vidējo algu,  minētās dienas tiek izslēgtas no kalendāro dienu skaita.

Ja visā 12 mēnešu periodā ienākumi nav bijuši minēto iemeslu dēļ, vidējo algu aprēķina par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem pirms atvaļinājumu un pārejošas darbnespējas periodiem, proti, no ienākumiem, kas pirms šiem periodiem ir gūti strādājot vai veicot obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajam. Šādā gadījumā ir paredzēta iespēja atkāpties 32 kalendāra mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Savukārt, ja 12 mēnešu periodā kādus mēnešus nav darba ienākumu tāpēc, ka persona nav bijusi darba ņēmēja statusā un nav veikusi obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais vai atradusies atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, vidējo algu par šo periodu nosaka 70% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Pabalstu piešķir 80 % apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Pabalstu piešķir un izmaksā par 10 darba dienām, par kurām piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu vai sakarā ar bērna adopciju.

Pabalstu pārskaita uz  pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu.

Ja pabalsts piešķirts saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai Regulas nosacījumiem un pabalsta saņēmēja dzīvesvieta ir ES/EEZ dalībvalstī vai līgumvalstī, tad pabalsts var tikt pārskaitīts uz attiecīgās ārvalsts kredītiestādes kontu.

Praktisks piemērs kā aprēķina paternitātes pabalstu

• Atvaļinājums bērna tēvam piešķirts no1.aprīļa  līdz 10.aprīlim

1.Aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu

*) Ja vidējās algas aprēķina periodā kādu laiku nav bijis darba ienākumu tāpēc, ka persona nav bijusi darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, kā arī, ja persona bijusi atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, šos “tukšos” mēnešus aizstāj attiecīgi ar 70% no vidējās iemaksu algas valstī.

Aprēķinā tiek ņemta vērā vidējā iemaksu alga valstī, kāda tā ir noteikta kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma sākuma datums ).

Piemēram, ja atvaļinājums piešķirts  2021.gadā aprīlī, tad mēnešos, kuros persona nebija darba attiecībās, tiks piemēroti 70% no  2019.gada vidējās iemaksu algas valstī.

2019.gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī  ir 908,89 eiro un 70% no tās ir 636,22 eiro.

Vidējo algu aprēķina:
(636,22+636,22+636,22+700+950+800+700+700+690+700+700) / 336 = 23,36 eiro dienā

2. Aprēķina pabalsta apmēru
80% no 23,36 = 18,69 eiro dienā

3. Pabalstu izmaksā

• 18,69 x 10 (kalendāra dienas, par kurām piešķirts atvaļinājums) = 186,90 eiro

Skaidrojums par kvalifikācijas periodu, tiesību noteikšanai

Kas veido kvalifikācijas periodu?

Minimālais sociālās apdrošināšanas periods jeb kvalifikācijas periods ir laika posms, kurā cilvēks ir bijis darba ņēmējs vai pašnodarbinātais  un ir veiktas sociālās iemaksas paternitātes apdrošināšanai. Kvalifikācijas periodā ieskaita arī nepilni nostrādātus mēnešus. Trīs vai seši apdrošināšanas iemaksu mēneši, kuri tiek ņemti vērā kvalifikācijas perioda noteikšanai, var arī nebūt pēc kārtas.

Kvalifikācijas periodā, neatkarīgi no obligāto iemaksu veikšanas ieskaita arī laiku, kurā cilvēks, būdams darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, noteiktajā 6 mēnešu vai 24 mēnešu periodā ir:

• atradies grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā,
• bērna kopšanas atvaļinājumā,
• atvaļinājumā bērna tēvam, 
• bijusi pārejoša darbnespēja,
• saņēmis dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu.

Tāpat arī kvalifikācijas perioda noteikšanai ņem vērā citās valstīs reģistrētos apdrošināšanas periodus, ja cilvēks likumā noteiktajā kvalifikācijas periodā nav bijis nodarbināts Latvijā, bet ir bijis nodarbināts kādā no ES/EEZ dalībvalstīm vai Šveicē.

• Vecāku pabalsts;
• Bērna kopšanas pabalsts;
• Maternitātes pabalsts;
• Ģimenes valsts pabalsts;
• Bērna piedzimšanas pabalsts