Paternitātes pabalsts

Paternitātes pabalstu var saņemt:

• jaundzimušā bērna tēvs;
• persona, kura nav bērna māte, ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta) vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

Tiesības uz pabalstu ir pie nosacījumiem, ja pabalsta pieprasītājs ir:

• darba ņēmējs, kuram darba devējs piešķīris 10 darba dienu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu;
• pašnodarbināts. Šādā gadījumā iesniegumā norāda 10 darba dienu periodu, kuru izmantos sakarā ar bērna piedzimšanu un šajā laikā neveiks saimniecisko darbību.

Atvaļinājumam ir jābūt piešķirtam ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Paternitātes pabalstu var saņemt arī viens no vecākiem, kurš adoptējis ārpusģimenes aprūpē bijušu bērnu vecumā līdz 18 gadiem un kuram darba devējs piešķīris 10 dienu ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna adopciju.

Atvaļinājumus  sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju piešķir darba devējs, bet pabalstu VSAA.

Tiesības saņemt paternitātes pabalstu ir personām, par kurām ir veiktas vai  bija jāveic obligātās iemaksas paternitātes apdrošināšanai:

• ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (bērna tēvam vai adoptētājam piešķirtā atvaļinājuma pirmā diena) vai
• ne mazāk kā 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

Nosakot paternitātes pabalsta apmēru ņem vērā pieprasītājam aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.

Kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina: 

Darba ņēmējam par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies bērna tēvam vai adoptētājam piešķirtais atvaļinājums:

Pašnodarbinātajam, atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām, par pēdējo 12 mēnešu periodu, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā sācies bērna tēvam vai adoptētājam piešķirtais atvaļinājums.

Kalendāra dienas vidējo algu aprēķina pēc formulas:

Vd = (A1+A2+…+A12) : D
Vd – kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga
A1, A2 + A12 – apdrošināšanas iemaksu algas summa
D – kalendāra dienu skaits

Ja 12 mēnešu perioda daļā, par kuru jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, persona atradusies:

• bērna kopšanas atvaļinājumā,
• bezalgas atvaļinājumā, ko piešķir sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu,
• bērna tēvam piešķirtajā atvaļinājumā,
• grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā,
• bijusi pārejoša darbnespēja,
• saņemts dīkstāves pabalsts, dīkstāves palīdzības pabalsts vai vecāku pabalsta turpinājums,

tad, aprēķinot vidējo algu,  minētās dienas tiek izslēgtas no kalendāro dienu skaita.

Ja visā 12 mēnešu periodā ienākumi nav bijuši minēto iemeslu dēļ, vidējo algu aprēķina par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem pirms atvaļinājumu un pārejošas darbnespējas periodiem, proti, no ienākumiem, kas pirms šiem periodiem ir gūti strādājot vai veicot obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajam. Šādā gadījumā ir paredzēta iespēja vidējo iemaksu algu noteikt par 12 mēnešu periodu pirms minēto attaisnojošo periodu iestāšanās.

Savukārt, ja 12 mēnešu periodā kādus mēnešus nav darba ienākumu tāpēc, ka persona nav bijusi darba ņēmēja statusā un nav veikusi obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais vai atradusies atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, vidējo algu par šo periodu nosaka 70% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, piemērojot koeficientu 1,46.

Koeficients 1,46 ir noteikts kā vidējā vērtība piecu kalendāro gadu (no 2018. gada līdz 2022.gadam) periodā un ir nemainīga konstante, lai pabalsta apmēru noteiktu par darba dienām.

Pabalstu piešķir un izmaksā par 10 darba dienām, par kurām piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu vai sakarā ar bērna adopciju.

Pabalstu pārskaita uz  pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu.

Ja pabalsts piešķirts saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai Regulas nosacījumiem un pabalsta saņēmēja dzīvesvieta ir ES/EEZ dalībvalstī vai līgumvalstī, tad pabalsts var tikt pārskaitīts uz attiecīgās ārvalsts kredītiestādes kontu.

Piemērs kā aprēķina paternitātes pabalstu

Atvaļinājums bērna tēvam piešķirts no 3.jūnija līdz 7.jūnijam un no10.jūnija līdz 14.jūnijam (par 10 darba dienām)

1.Aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu

Ja vidējās algas aprēķina periodā kādu laiku nav bijis darba ienākumu tāpēc, ka persona nav bijusi darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, kā arī, ja persona bijusi atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, šos “tukšos” mēnešus aizstāj attiecīgi ar 70% no vidējās iemaksu algas valstī.

Aprēķinā tiek ņemta vērā vidējā iemaksu alga valstī, kāda tā ir noteikta kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma sākuma datums ).

Piemēram, ja atvaļinājums piešķirts  2024.gada jūnijā, tad mēnešos, kuros persona nebija darba attiecībās, tiks piemēroti 70% no  2022.gada vidējās iemaksu algas valstī.

2022.gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī  ir 1217,54 eiro un 70% no tās ir 852,28 eiro.

Vidējo algu aprēķina:
(852,28+852,28+852,28+700+950+800+700+800+800+700+950) / 335 = 26,74 eiro dienā

2. Aprēķina pabalsta apmēru dienā
26,74 x 0,8 x1,46 = 31,23 eiro dienā

3. Pabalstu izmaksā

31,23 x 10 (darba dienas, par kurām piešķirts atvaļinājums) = 312,30 eiro

***

Paternitātes pabalsta piešķiršana no 01.07.2024. , ja pabalsta saņēmējam ir vairāki darba devēji, bet pirmreizēji atvaļinājumu par 10 darba dienām piešķir tikai viens no darba devējiem.

Piemēram,

• pabalsta pieprasītājam ir divi darba devēji A un B, bērns dzimis 05.06.2024.
• Pie darba devēja A piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu no  15.07.2024. līdz 19.07.2024. un no 22.07.2024. līdz 26.07.2024. (par 10 darba dienām), pie darba devēja B atvaļinājums nav piešķirts.
• 12 mēnešu periods, par kuru ir aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga paternitātes pabalstam, ir no 01.05.2023. līdz 30.04.2024.
• Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no visiem 12 mēnešu periodā reģistrētajiem ienākumiem, proti, no ienākumiem pie abiem darba devējiem.
• Pie darba devēja B atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu tiek piešķirts vēlāk par citu 10 darba dienu periodu: no  02.09.2024. līdz 06.09.2024. un no 09.09.2024. līdz 13.09.2024.
• Par darba devēja B piešķirto atvaļinājuma periodu paternitātes pabalstu nepiešķirs, jo tas jau ir piešķirts un izmaksāts par visu likumā paredzēto periodu, t.i., par pirmajām 10 atvaļinājuma dienām un tā apmērs jau ir noteikts no visiem gūtajiem ienākumiem.

***

Skaidrojums par kvalifikācijas periodu, tiesību noteikšanai

Kas veido kvalifikācijas periodu?

Minimālais sociālās apdrošināšanas periods jeb kvalifikācijas periods ir laika posms, kurā cilvēks ir bijis darba ņēmējs vai pašnodarbinātais  un ir veiktas sociālās iemaksas paternitātes apdrošināšanai. Kvalifikācijas periodā ieskaita arī nepilni nostrādātus mēnešus. Trīs vai seši apdrošināšanas iemaksu mēneši, kuri tiek ņemti vērā kvalifikācijas perioda noteikšanai, var arī nebūt pēc kārtas.

Kvalifikācijas periodā, neatkarīgi no obligāto iemaksu veikšanas ieskaita arī laiku, kurā cilvēks, būdams darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, noteiktajā 6 mēnešu vai 24 mēnešu periodā ir:

• atradies grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā,
• bērna kopšanas atvaļinājumā,
• atvaļinājumā bērna tēvam, 
• bijusi pārejoša darbnespēja,
• saņēmis dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu.

Tāpat arī kvalifikācijas perioda noteikšanai ņem vērā citās valstīs reģistrētos apdrošināšanas periodus, ja cilvēks likumā noteiktajā kvalifikācijas periodā nav bijis nodarbināts Latvijā, bet ir bijis nodarbināts kādā no ES/EEZ dalībvalstīm vai Šveicē.

***

Informācija darba devējiem par atvaļinājuma sakarā ar bērna piedzimšanu ziņojuma nodošanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā

Sniedzot ziņas VID, lūgums norādīt tikai darba dienu periodus, par kuriem piešķirts atvaļinājums. Ziņojumā ” Ziņas par darba ņēmējiem” norādīt katru atvaļinājuma periodu atsevišķi, proti, tikai par konkrētajām darba dienām, par kurām darbiniekam šis atvaļinājums piešķirts, neiekļaujot brīvdienas un svētku dienas, kuras nav darbinieka darba dienas.

Piemēram, darba ņēmējs ar standarta darba laiku. Atvaļinājums piešķirts par 10 darba dienām no 04.03.2024. līdz 08.03.2024. (no pirmdienas līdz piektdienai 5 darba dienas) un no 11.03.2024. līdz 15.03.2024. (nākamās nedēļas pirmdienas līdz piektdienai 5 darba dienas).

Darba devējs, sniedzot ziņas VID par darbiniekam piešķirto atvaļinājumu, norāda divus atsevišķos atvaļinājuma periodus:

• 04.03.2024.(91.ziņu kods) un 09.03.2024.(92.ziņu kods);
• 11.03.2024. (91.ziņu kods) un 16.03.2024.(92.ziņu kods).

Piemēram, darba ņēmējs strādā maiņu darba grafiku. Darba dienas pēc darba grafika ir noteiktas no 06.03.2024. līdz 10.03.2024. (no trešdienas līdz svētdienai) un no 13.03.2024. līdz 17.03.2024. (no trešdienas līdz svētdienai). Par šīm darba dienām darbinieks ir pieprasījis atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu.  Darba devējs VID iesniedz informāciju par katru atvaļinājuma periodu atsevišķi:

• 06.03.2024.(91.ziņu kods) un 11.03.2024.(92.ziņu kods);
• 13.03.2024. (91.ziņu kods) un 18.03.2024.(92.ziņu kods).

Ar šo piemēru parādīts, ka par darba dienām, kuras saskaņā ar darba grafiku iekrīt sestdienā, svētdienā un/vai svētku dienā, un par kurām darbiniekam ir piešķirts atvaļinājums saskaņā ar Darba likuma 155.panta pirmo daļu, tiek piešķirts paternitātes pabalsts, proti, darba devēja piešķirtais atvaļinājums tiek kompensēts pabalsta veidā.

Ja darba devējs, sniedzot ziņas VID par darba ņēmējam piešķirto atvaļinājumu, norāda nepārtrauktu periodu, kas satur darba dienas un brīvdienas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nav iespējams noteikt, kuras no atvaļinājuma perioda dienām ir pabalsta pieprasītāja darba dienas, par kurām jāpiešķir paternitātes pabalsts.

• Vecāku pabalsts;
• Bērna kopšanas pabalsts;
• Maternitātes pabalsts;
• Ģimenes valsts pabalsts;
• Bērna piedzimšanas pabalsts