Publicēts: 30.10.2020.

Kas jādara, zaudējot darbu citā ES dalībvalstī?

Kad ir tiesības saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, ja pēdējā nodarbinātība ir bijusi citā ES dalībvalstī?

Kas jānokārto, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu?

Nosakot tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, tiek piemēroti ne tikai Latvijas nacionālie tiesību akti, bet arī ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu - Regula Nr. 883/2004 un Regula Nr.987/2009.

Regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009 attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu, EEZ valstu (Norvēģija, Lihtenšteina un Īslande) un Šveices (turpmāk tekstā - ES dalībvalstis) pilsoņiem, kā arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, ja vien viņi likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā un nav saistīti tikai ar vienu dalībvalsti

  1. Apdrošināšanas periodu summēšana starp dalībvalstīm. Tas dod tiesības personai, kura ieradusies no citas dalībvalsts, sākusi strādāt un pēc kāda laika darbu zaudējusi, saņemt pabalstu Latvijā, ņemot vērā personas apdrošināšanas periodus citā dalībvalstī. Apdrošināšanas periodi tiek summēti, lai izpildītu Latvijas nosacījumus pabalsta piešķiršanai.
  2. Bezdarbnieka pabalsta eksports laikā, kad tiek meklēts darbs citā dalībvalstī. Tas ļauj bezdarbniekam, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu Latvijā, doties darba meklēšanas nolūkā uz citu dalībvalsti un periodā līdz trīs mēnešiem turpināt saņemt Latvijas piešķirto bezdarbnieka pabalstu. Trīs mēnešu periods var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem, ja bezdarbnieks šo trīs mēnešu laikā nebūs atradis darbu un viņam joprojām būs saglabājušās tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu.
  3. Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu savā dzīvesvietas valstī, ja persona ir strādājusi un bijusi sociāli apdrošināta vienā dalībvalstī, bet pastāvīgi dzīvojusi citā, piemēram, pierobežas darbinieki.

Ja tiesību uz bezdarbnieka pabalstu iegūšana ir atkarīga no apdrošināšanas periodu izpildes, tiek ņemti vērā jebkurā citā ES dalībvalstī izpildītie apdrošināšanas periodi, tā, it kā tie būtu izpildīti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura ir atbildīga par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Minētie summēšanas noteikumi tiek piemēroti tajos gadījumos, kad bezdarbnieka pabalsts pieprasīts pēdējās nodarbinātības valstī, izņemot gadījumus, kad persona, strādājot citā ES dalībvalstī, pastāvīgi dzīvoja dalībvalstī, kurā pieprasa bezdarbnieka pabalstu.

Tas nozīmē, ka, nosakot tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, var tikt ņemti vērā arī citas ES dalībvalsts apdrošināšanas periodi, ar nosacījumu, ka personas pēdējās nodarbinātības valsts, pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas, ir Latvija. Izņēmums ir pierobežas darbinieki un citi darbinieki, kuri, strādājot citā ES dalībvalstī, pastāvīgi dzīvoja Latvijā (skatīt informāciju - Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, ja pēdējā nodarbinātība bija citā ES dalībvalstī).

Nepieciešamie dokumenti periodu summēšanai – U1 dokuments

U1 dokuments „Periodi, kas jāņem vērā, lai izmaksātu bezdarbnieka pabalstus” ir paredzēts bezdarbniekam, kurš ir strādājis un bijis apdrošināts vienā dalībvalstī, bet bezdarbnieka pabalstu pieprasīs citā dalībvalstī, piemēram, savas dzīvesvietas dalībvalstī. Šo dokumentu izsniedz tās valsts kompetentā iestāde, kurā persona ir strādājusi un bijusi apdrošināta. Tajā tiek norādīti nodarbinātības un apdrošināšanas periodi, darba attiecību pārtraukšanas iemesls u.c. nepieciešamā informācija. U1 dokuments ir jāiesniedz tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tiek pieprasīts bezdarbnieka pabalsts un šī iestāde pēc vajadzības ņems vērā U1 dokumentā norādītos nodarbinātības un apdrošināšanas periodus, kā arī citu dokumentā norādīto informāciju.

Ja persona ir bijusi nodarbināta citā dalībvalstī, bet bezdarbnieka pabalstu pieprasa Latvijā, tad personai nepieciešams kopā ar iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai iesniegt VSAA arī U1 dokumentu, lai, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu Latvijā, varētu tikt piemēroti summēšanas nosacījumi. Ja persona neiesniedz U1 dokumentu kopā ar iesniegumu pabalsta saņemšanai, tad VSAA to pieprasīs no attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

Bezdarbnieks, kurš jau saņem bezdarbnieka pabalstu Latvijā, vai kuram ir noteiktas tiesības šī pabalsta saņemšanai, var izlemt doties darba meklējumos uz kādu no ES dalībvalstīm un turpināt saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu periodā līdz 3 mēnešiem no izbraukšanas dienas, kā arī šis periods var tikt pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Lai persona, meklējot darbu citā ES dalībvalstī, varētu turpināt saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, savlaicīgi nepieciešams pieprasīt no VSAA U2 dokumentu „Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana”. U2 dokuments apstiprina bezdarbnieka tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, meklējot darbu citā dalībvalstī (skatīt informāciju - Pienākumi dalībvalstī, kurā tiek meklēts darbs).

Nosacījumi U2 dokumenta saņemšanai

  • personai ir jābūt reģistrētai Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk – NVA) kā bezdarbniekam vismaz četras nedēļas pirms izbraukšanas no Latvijas. Atsevišķos gadījumos šis periods var tikt saīsināts (piemēram, ja persona, kura atbilst visiem pārējiem nosacījumiem, dodas līdzi laulātajam, kas sācis strādāt citā dalībvalstī);
  • personai līdz izbraukšanas brīdim ir jābūt noteiktām tiesībām uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu;
  • personai ir jādodas uz citu ES dalībvalsti tikai darba meklējuma nolūkos. Persona, kura dodas uz ārzemēm citu motīvu vadīta, neatbilst šim nosacījumam un nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalsta eksportu.

Lai saņemtu U2 dokumentu, personai ir jāiesniedz VSAA iesniegums „Iesniegums U2 dokumenta „Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana” saņemšanai” (skatīt informāciju - Kā iesniegt iesniegumu bezdarbnieka pabalsts piešķiršanai, U2 un U1 dokumenta saņemšanai).  Saskaņā ar šo iesniegumu U2 dokuments tiek izsniegts uz laiku līdz trīs mēnešiem.

Nosacījumi U2 dokumenta pagarināšanai uz laiku līdz 6 mēnešiem

Ja trīs mēnešu laikā persona attiecīgajā dalībvalstī nebūs atradusi darbu un viņai būs saglabājušās tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, tad bezdarbnieka pabalsta eksporta periods var tikt pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja persona:

  • ir reģistrējusies tās dalībvalsts nodarbinātības dienestā, kurā tiek meklēts darbs (7 dienu laikā no izbraukšanas dienas),
  • ir pildījusi darba meklētāja pienākumus saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tiek meklēts darbs.

Lai pagarinātu bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodu līdz 6 mēnešiem, personai VSAA jāiesniedz iesniegums „Iesniegums U2 dokumenta „Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana” saņemšanai – tiesību uz bezdarbnieka pabalstu pagarināšanai” (skatīt informāciju - Kā iesniegt iesniegumu bezdarbnieka pabalsts piešķiršanai, U2 un U1 dokumenta saņemšanai).   

Svarīgi! 

U2 dokuments pats par sevi nerada tiesības meklēt darbu citā ES dalībvalstī. Līdz ar to bezdarbniekam, pirms došanās darba meklējumos uz kādu citu ES dalībvalsti, ieteicams sazināties ar attiecīgās valsts kompetento iestādi un noskaidrot, kādas šajā valstī ir prasības darba meklētāja statusa iegūšanai, kādas ir darba meklētāja tiesības un pienākumi, kā arī kādas ir vispārējās darba ņēmēja kvalifikācijas prasības. Kompetento iestāžu adreses ir pieejamas VSAA mājas lapas www.vsaa.gov.lv sadaļā „Pakalpojumi” > „Pakalpojumi Eiropas Savienībā” > „Pakalpojumu koordinēšana Eiropas Savienībā” > „ES dalībvalstu institūcijas”. Kā arī informāciju par noteikumiem, ko piemēro dalībvalstis, var meklēt EURES portālā

Pienākumi dalībvalstī, kurā tiek meklēts darbs

Lai turpinātu saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, meklējot darbu citā dalībvalstī, bezdarbniekam:

  • 7 dienu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas jāreģistrējas tās dalībvalsts nodarbinātības dienestā, kurā tiek meklēts darbs. Reģistrējoties dalībvalsts nodarbinātības dienestā, jāuzrāda VSAA izdotais U2 dokuments. U2 dokumentā tiek norādīts: bezdarbnieka izbraukšanas datums; termiņš, kurā bezdarbniekam jāreģistrējas kā darba meklētājam tajā dalībvalstī, kurā tiek meklēts darbs; periods, kura laikā personai saglabājas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, kā arī apstākļi, kas var ietekmēt tiesības uz pabalstu;
  • jāpilda nepieciešamie darba meklētāja pienākumi saskaņā ar tās dalībvalsts noteikto kārtību, kurā tiek meklēts darbs.

Bezdarbnieka pabalsta izmaksa, meklējot darbu citā ES dalībvalstī

Bezdarbnieka pabalsta eksporta gadījumā pabalstu turpina izmaksāt VSAA, pēc tam, kad ir saņemta informācija no attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes par bezdarbnieka reģistrēšanos šīs valsts nodarbinātības dienestā un visu ar darba meklēšanu saistīto pienākumu pildīšanu.

Atgriešanās Latvijā

Gadījumā, ja persona nav atradusi darbu citā ES dalībvalstī trīs vai sešu mēnešu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas, bet tai saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ilgāku periodu, tad persona var turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā ar noteikumu, ja tā ir atgriezusies Latvijā pirms noteiktā trīs vai sešu mēnešu perioda (saskaņā ar U2 dokumentā norādīto).

Bezdarbniekam atkārtoti izbraucot uz citu dalībvalsti darba meklējumos, nav tiesības saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu. Lai atkārtoti izbrauktu darba meklējumos uz citu dalībvalsti un saņemtu Latvijas bezdarbnieka pabalstu, personai atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem jānostrādā noteiktais periods, kas nepieciešams, lai personai būtu tiesības saņemt pabalstu un jāiegūst no jauna bezdarbnieka statuss.

Saskaņā ar Regulas Nr.883/2004 noteikumiem bezdarbnieka pabalsts ir jāpieprasa tajā dalībvalstī, kurā persona bija nodarbināta un apdrošināta pirms darba zaudēšanas, proti, pēdējās nodarbinātības valstī.

Ja persona bija nodarbināta citā ES dalībvalstī (pēdējā nodarbinātība citā ES dalībvalstī), tad tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, viņai būs tikai atsevišķos gadījumos, ja persona savas pēdējās nodarbinātības laikā citā dalībvalstī, ir pastāvīgi dzīvojusi Latvijā. Noteicošais faktors bezdarbnieka pabalsta saņemšanai dzīvesvietas dalībvalstī ir tas, ka attiecīgā persona savas pēdējās nodarbinātības laikā ir dzīvojusi nevis dalībvalstī, kuras tiesību akti uz viņu ir attiecināmi, bet dalībvalstī, kurā tiek pieprasīts bezdarbnieka pabalsts.

Pierobežas darbinieki

Pierobežas darbinieks  ir katra persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, bet dzīvo citā dalībvalstī, kurā parasti atgriežas katru dienu vai vismaz vienreiz nedēļā.

Pierobežas darbinieki, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, strādājot citā ES dalībvalstī, ir Latvijā, bezdarba gadījumā saņem bezdarbnieka pabalstu no Latvijas.

Svarīgi!

Pierobežas darbiniekiem bezdarbnieka pabalsts ir jāpieprasa savas dzīvesvietas valstī. 

Tas neattiecas uz personām, kas bijušas pašnodarbinātas. Tā kā Latvijā nepastāv pašnodarbinātu personu apdrošināšana bezdarba riskam, tad pašnodarbinātiem pierobežas darbiniekiem bezdarbnieka pabalsts ir jāpieprasa tajā dalībvalstī, kurā tika veikta pēdējā darbība pašnodarbinātas personas statusā un kurā persona bija apdrošināta bezdarba riskam. Vairāk informāciju skatīt Bezdarbnieka pabalsta nodrošināšana pašnodarbinātiem pierobežas darbiniekiem.

Citas darbinieku kategorijas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, strādājot citā ES dalībvalstī, bija Latvijā

Darbinieks, kura dzīvesvieta, strādājot citā dalībvalstī, tiek saglabāta Latvijā, bezdarba gadījumā var saņem bezdarbnieka pabalstu no Latvijas, ja viņš atbilst visiem ES noteikumiem par dzīvesvietas saglabāšanu. ES tiesību akti nosaka, ka dzīvesvietas noteikšanai tiek ņemti vērā tādi faktori, kā:

  • uzturēšanās ilgums un nepārtrauktība attiecīgo dalībvalstu teritorijā;
  • veiktās darbības būtība, stabilitāte un jebkura darba līguma ilgums;
  • ģimenes stāvoklis un ģimenes saites;
  • nealgotu darbību veikšana;
  • mājokļa situācija, jo īpaši tas, cik tā ir pastāvīga;
  • dalībvalsts, kurā personu uzskata par dzīvojošu nodokļu piemērošanai.

Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu savas dzīvesvietas valstī ir šādām darbinieku kategorijām: jūrniekiem; personām, kuras parasti darbojas divās vai vairāk dalībvalstīs; personām, uz kurām attiecas regulas Nr.883/2004 16.pantā norādītā vienošanās, ja tie savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvojuši dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Kā arī sezonāla darba gadījumā personas var saņemt bezdarbnieka pabalstu savas dzīvesvietas dalībvalstī. Savukārt tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu citām darbinieku kategorijām, būs tikai pēc ļoti rūpīgas visu apstākļu izvērtēšanas.

Bezdarbnieks, kas savas pēdējās nodarbinātības laikā citā dalībvalstī ir dzīvojis Latvijā (tai skaitā pierobežas darbinieks), reģistrējas kā bezdarbnieks NVA. Papildus bezdarbnieks var reģistrēties kā darba meklētājs arī pēdējās nodarbinātības valstī. Šajā gadījumā bezdarbniekam ir jāievēro gan Latvijas tiesību aktos, gan citas dalībvalsts (pēdējās nodarbinātības valsts) tiesību aktos noteiktie pienākumi un saistības. Par reģistrēšanos arī pēdējās nodarbinātības dalībvalstī, bezdarbniekam jāinformē VSAA un NVA.

Personām, kurām pēdējā nodarbinātība ir citā dalībvalstī, bet bezdarbnieka pabalstu pieprasa dzīvesvietas valstī, tai skaitā pierobežas darbiniekiem, papildus iesniegumam bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, ir jāaizpilda Anketa „Par pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu nodarbinātības laikā citā ES/EEZ valstī”.

Ja personai pēdējā nodarbinātība bija Latvijā, tad bezdarbnieka pabalsts tiek aprēķināts tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem, saskaņā ar Latvijas tiesību aktos noteikto. Tas attiecas arī uz situāciju, kad personai pēdējā nodarbinātība bija Latvijā, bet pirms tam viņa bija strādājusi citā dalībvalstī un citas dalībvalsts apdrošināšanas periodi ir ņemti vērā tiesību noteikšanai uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu un ieskaitīti apdrošināšanas stāžā (periodu summēšana). Proti, tiek summēti tikai apdrošināšanas periodi, nevis ienākumi.

Aprēķinot bezdarbnieka pabalstu pierobežas darbiniekiem un citiem darbiniekiem, kuru dzīvesvieta nodarbinātības laikā citā dalībvalstī bija Latvijā, tiek ņemti vērā arī tie ienākumi, kas gūti pēdējās nodarbinātības dalībvalstī.

Pašnodarbinātam pierobežas darbiniekam, kura dzīvesvietas ir Latvijā, ir jāreģistrējas kā bezdarbniekam un jāpieprasa bezdarbnieka pabalsts tajā ES dalībvalstī, kurā viņš veica savu pēdējo darbību kā pašnodarbināta persona un bija apdrošināts bezdarba gadījumam. Papildus bezdarbnieks var reģistrēties arī Latvijas nodarbinātības dienestā - NVA un meklēt darbu Latvijā, informējot par to tās dalībvalsts iestādi, kura nodrošina bezdarbnieka pabalstu.

Ja šāds bezdarbnieks nevēlas palikt pieejams tās dalībvalsts nodarbinātības dienestiem, kurā viņš veica savu pēdējo darbību, bet vēlas meklēt darbu savas dzīvesvietas valstī, proti, Latvijā, tad viņš var izmantot bezdarbnieka pabalsta eksporta nosacījumus. Šādā gadījumā bezdarbniekam jāvēršas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kas ir piešķīrusi bezdarbnieka pabalstu, un jālūdz izsniegt U2 dokumentu.  Attiecībā uz šādiem bezdarbniekiem netiek piemērots nosacījums, ka bezdarbniekam pirms aizbraukšanas jābūt reģistrētam kompetentās dalībvalsts nodarbinātības dienestā kā darba meklētājam vismaz četras nedēļas kopš palikšanas bez darba, kā arī šādiem bezdarbniekiem bezdarbnieka pabalsta eksporta periods var tikt pagarināts uz visu periodu, kurā bezdarbniekam ir tiesības uz kompetentās dalībvalsts piešķirto bezdarbnieka pabalstu. Bezdarbnieka pabalsta eksporta gadījumā bezdarbniekam 7 dienu laikā no izbraukšanas dienas jāreģistrējas NVA un jāpilda visi darba meklētāja pienākumi saskaņā ar Latvijas tiesību aktos noteikto. Bezdarbnieka pabalsta izmaksu nodrošinās tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura piešķīra bezdarbnieka pabalstu.

1) Bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa tajā ES dalībvalstī, kurā pēdējo reizi bijāt nodarbināts (izņēmums pierobežas darbinieki un personas, kuras nodarbinātības laikā citā ES dalībvalstī, pastāvīgi dzīvoja Latvijā. Skatīt informāciju - Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā, ja pēdējā nodarbinātība bija citā ES dalībvalstī).

2) Ja pēc bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas citā ES dalībvalstī, vēlaties atgriezties un meklēt darbu Latvijā, kompetentajai iestādei, kura piešķīrusi bezdarbnieka pabalstu, jāpieprasa izsniegt U2 dokumentu, lai turpinātu saņemt šīs valsts piešķirto pabalstu līdz 3 vai 6 mēnešiem, ievērojot visus augstāk minētos nosacījumus (skatīt informāciju - Bezdarbnieka pabalsta eksports).

3) Pēc darba attiecību pārtraukšanas citā ES dalībvalstī, šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei jāpieprasa U1 dokuments, kurā norādīti nodarbinātības un apdrošināšanas periodi šajā valstī.

4) Ja pēdējā nodarbinātība bija citā ES dalībvalstī, tad pieprasot bezdarbnieka pabalstu Latvijā, jāiesniedz:

  • iesniegums bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, norādot nodarbinātības valsti un darba devēja nosaukumu un adresi, nodarbinātības sākuma un beigu datumu, apdrošināšanas numuru nodarbinātības valstī.

Ievērībai!

Ja persona ir strādājusi citā ES dalībvalstī, iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai nevar iesniegt NVA vakanču portālā (cvvp.nva.gov.lv) un portālā Latvija.gov.lv, jo tajos nav iespējams norādīt informāciju par nodarbinātību citā ES dalībvalstī. Plašāku informāciju par iesnieguma iesniegšanas kārtību skatīt sadaļā - Kā iesniegt iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, U2 un U1 dokumenta saņemšanai.

Citā ES dalībvalstī nodarbinātību apliecinoši dokumenti ir jāiesniedz arī tajā gadījumā, ja pēdējā nodarbinātība ir bijusi Latvijā, bet pirms tam esat strādājis un Jums ir uzkrāts apdrošināšanas stāžs citā ES  dalībvalstī (apdrošināšanas periodu summēšanai).

Lai pieteiktos bezdarbnieka pabalstam, VSAA jāiesniedz:

Iesniegumu VSAA bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, anketu un dokumentus var iesniegt:

  • klātienē jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā;
  • elektroniski (iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu);
  • pa pastu.

Svarīgi!

Lai bezdarbnieka pabalstu piešķirtu no dienas, kad iegūts bezdarbnieka statuss, iesniegums NVA bezdarbnieka statusa piešķiršanai un iesniegums VSAA bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai jāiesniedz tajā pašā dienā. Ja iesniegums bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai iesniegts vēlāk, pabalsts tiks piešķirts no iesnieguma iesniegšanas dienas.
 

Lai saņemtu U2 dokumentu, VSAA jāiesniedz:

Iesniegumu U2 dokumenta saņemšanai var iesniegt:

Iesniegums U2 dokumenta saņemšanai (uz laiku līdz 3 mēnešiem) ir jāiesniedz ne vēlāk kā 14 darba dienas pirms izbraukšanas no Latvijas.

Iesniegums tiesību uz bezdarbnieka pabalstu pagarināšanai līdz sešiem mēnešiem, jāiesniedz/jānosūta vismaz 21 dienu pirms trīs mēnešu perioda beigu datuma.

VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļa izsniegs U2 dokumentu ne ātrāk kā 7 dienas pirms izbraukšanas datuma, ko persona norādījusi savā iesniegumā. Savukārt U2 dokuments par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa pagarināšanu līdz 6 mēnešiem, tiks nosūtīts uz iesniegumā norādīto adresi.

Iesniegumu veidlapas ir pieejamas VSAA mājas lapas www.vsaa.gov.lv sadaļā „Pakalpojumi” > ,,Iesniegumu veidlapas” > „Eiropas Savienības un starpvalstu līgumu pakalpojumiem” > Pakalpojumiem Eiropas Savienībā 

Lai saņemtu U1 dokumentu, personai VSAA jāiesniedz Iesniegums U1 dokumenta “Periodi, kas jāņem vērā, lai izmaksātu bezdarbnieka pabalstus” saņemšanai  

Iesniegumu U1 dokumenta saņemšanai var iesniegt:

  • aizpildot e-iesniegumu portālā Latvija.gov.lv ;
  • elektroniski (iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu), nosūtot uz e-pastu spn@vsaa.gov.lv ;
  • nosūtot pa pastu VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļai;
  • klātienē jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā.

 

No 2021.gada 1.janvāra attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs netiek piemēroti Eiropas Savienības (turpmāk – ES) noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, proti, Regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009. Tomēr joprojām minētās ES regulas turpina piemērot tām personām, uz kurām attiecas Izstāšanās līgums, kas noslēgts starp ES un Apvienoto Karalisti. Saskaņā ar Izstāšanās līgumu tiem ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri Apvienotajā Karalistē ieradās līdz 2020.gada 31.decembrim un kuri turpina dzīvot un strādāt Apvienotajā Karalistē, sociālās drošības jomā turpina piemērot ES regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009.

Personām, kuras uz Apvienoto Karalisti ir devušās sākot no 2021.gada 1.janvāra, sociālā nodrošinājuma jomu koordinē starp ES un Apvienoto Karalisti noslēgtais Tirdzniecības un sadarbības nolīguma protokols par sociālā nodrošinājuma koordināciju (turpmāk – Tirdzniecības un sadarbības nolīguma protokols), kurā ietverti arī nosacījumi par bezdarbnieka pabalstiem, bet tie vairs neparedz tik pat plašus koordinācijas nosacījumus bezdarbnieku pabalstu jomā kā ES regulas.

Atkarībā no tā, kad persona ir devusies uz Apvienoto Karalisti – pirms vai pēc 2021.gada 1.janvāra, tiek ņemts vērā:

  • Izstāšanās līgums, ja persona uz Apvienoto Karalisti ir devusies līdz 2020.gada 31.decembrim, attiecīgi tiek piemērotas ES regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009;
  • Tirdzniecības un sadarbības nolīguma protokols, ja persona uz Apvienoto Karalisti devusies sākot no 2021.gada 1.janvāra.
  • Ja persona uz Apvienotajā Karalisti ir izbrauksi līdz 2020.gada 31.decembrim un turpinājusi dzīvot un strādāt Apvienotajā Karalistē (uz personu attiecas Izstāšanās līgums), piemēram, līdz 2024.gada septembrim, tad tiek ņemti vērā regulas Nr.883/2004 nosacījumi, saskaņā ar kuriem bezdarbnieka pabalsts personai ir jāpieprasa pēdējās nodarbinātības valstī, kurā persona ir dzīvojusi, strādājusi un bijusi sociāli apdrošināta tieši pirms darba zaudēšanas.

Tas nozīmē, ka pārtraucot darba attiecības Apvienotajā Karalistē, personai jāreģistrējas Apvienotās Karalistes nodarbinātības dienestā un jāpieprasa bezdarbnieka pabalsts Apvienotajā Karalistē.

Vienlaicīgi regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009 nosacījumi paredz, ka pēc bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas personai ir tiesības doties darba meklējumos uz Latviju, saglabājot tiesības uz Apvienotajā Karalistē piešķirto bezdarbnieka pabalstu (bezdarbnieka pabalsta eksports) uz laiku no trīs līdz sešiem mēnešiem, izpildot šādas prasības:

  1. personai jābūt reģistrētai Apvienotās Karalistes nodarbinātības dienestā vismaz četras nedēļas (ir iespējami izņēmumi);
  2. personai Apvienotās Karalistes kompetentajai iestādei ir jāpieprasa dokuments U2 “Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana”, kas apstiprina personas tiesības dokumentā norādītajā periodā turpināt saņemt Apvienotās Karalistes piešķirto bezdarbnieka pabalstu, meklējot darbu Latvijā;
  3. pēc U2 dokumenta saņemšanas personai septiņu dienu laikā no izbraukšanas dienas jāreģistrējas Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un jāpilda visi bezdarbnieka pienākumi Latvijā.

Lai pēc atgriešanās Latvijā varētu turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu no Apvienotās Karalistes saskaņā ar regulas Nr.883/2004 nosacījumiem par bezdarbnieka pabalstu eksportu, personai jākļūst par darba meklētāju un pabalsta saņēmēju Apvienotajā Karalistē un, pirms atgriešanās Latvijā, Apvienotās Karalistes kompetentajai iestādei jāpieprasa U2 dokuments.

Saskaņā ar regulas Nr.883/2004 nosacījumiem, ja personai pēdējā nodarbinātība ir Latvijā, tad, nosakot tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, var tikt ņemti vērā arī Apvienotās Karalistes apdrošināšanas periodi.

Informāciju par apdrošināšanas periodiem Apvienotajā Karalistē, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieprasīs Apvienotās Karalistes kompetentajai iestādei elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmā EESSI.

  • Ja persona uz Apvienoto Karalisti ir izbrauksi pēc 2021.gada 1.janvāra, tad arī šajā situācijā, personai bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa Apvienotajā Karalistē – valstī, kurā persona bija nodarbināta un sociāli apdrošināta.

Tirdzniecības un sadarbības nolīgums neparedz bezdarbnieka pabalsta eksportu, līdz ar to U2 dokumentu Apvienotajā Karalistē personai nav tiesības saņemt. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalstu Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde izmaksās saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Līdz ar to, ja Apvienotās Karalistes nacionālā likumdošana neparedz bezdarbnieka pabalsta nodrošināšanu personām, kuras izbrauc no Apvienotās Karalistes uz citu valsti, tad bezdarbnieka pabalstu personai būs tiesības saņemt tikai turpinot dzīvot un meklēt darbu Apvienotajā Karalistē, savukārt, pārceļoties uz Latviju, pabalsta izmaksa tiks pārtraukta.

Līdzīgi kā regula Nr.883/2004, arī Tirdzniecības un sadarbības nolīguma protokolā ir ietverti nosacījumi par apdrošināšanas periodu summēšanu, ja bezdarbnieka pabalsts ir pieprasīts pēdējās nodarbinātības valstī.

Līdz ar to, ja persona sāks strādāt Latvijā (pēdējā nodarbinātība būs Latvijā) un zaudēs darbu, un persona Latvijā vēl nebūs nostrādājusi Latvijas likumdošanā noteiktos 12 mēnešus, tad  tiks ņemti vērā arī Apvienotajā Karalistē uzkrātie apdrošināšanas periodi.

Īsumā svarīgākais:

  • bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa pēdējās nodarbinātības valstī – Apvienotajā Karalistē;
  • ja persona uz Apvienoto Karalisti ir izbrauksi līdz 2020.gada 31.decembrim, tad, pirms atgriešanās Latvijā, jāpieprasa Apvienotajā Karalistē U2 dokuments, lai meklējot darbu Latvijā, turpinātu saņemt Apvienotās Karalistes bezdarbnieka pabalstu;
  • ja pēdējā nodarbinātība ir Latvijā, tad, nosakot tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, tiek ņemti vērā arī Apvienotās Karalistes apdrošināšanas periodi.
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (spēkā no 01.05.2010.);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.987/2009 (2009. gada 16. septembris) ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (spēkā no 01.05.2010.);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1231/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko Regulu (EK) Nr.883/2004 un Regulu (EK) Nr.987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (spēkā no 01.01.2011.);
  • Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (spēkā no 01.02.2020.);
  • Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienu no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karalisti, no otras puses (spēkā no 01.01.2021.);