Darbs citā ES valstī (A1 sertifikāts)

lv_-_practical_guide_december_20131.pdf

en_-_practical_guide_december_2013_17-02-20141.pdf 

Šeit vajadzētu sakārtot failu nosaukumus.

Svarīga informācija par uzņemošo valstu iestādēm un darba nosacījumiem

Strādājot dažādās ES dalībvalstīs vienlaicīgi, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic tikai vienā valstī. Veicot īslaicīgu darbu dažādās ES valstīs, jānoskaidro, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas! Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā(s) dalībvalstī(s) ir veicamas Latvijā, tad darbiniekam ir jābūt uz rokas VSAA izsniegtam A1 sertifikātam, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem, un par darbu citā(s) dalībvalstī(s) sociālās iemaksas ir veicamas Latvijā.

Vispārējs nosacījums ir tāds, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic tajā valstī, kurā persona veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Tomēr ir paredzēti izņēmumi no šī nosacījuma (piemēram, attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu, darba veikšanu vairākās dalībvalstīs, tai skaitā, attiecībā uz dažādu profesiju pārstāvjiem – jūrniekiem, ierēdņiem, lidojuma apkalpē nodarbinātajiem u.c.)

Lai novērstu sociālo drošības shēmu pārklāšanos un sarežģījumus, kas var rasties, reģistrējoties dažādu dalībvalstu sociālās drošības shēmās, personām, kas pārvietojas Eiropas Kopienā, ir jābūt sociāli apdrošinātām vienā dalībvalstī.

Personai, kas ir nodarbināta vai pašnodarbināta uz jūras kuģa, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas minētajā dalībvalstī. Ja šāda persona saņem atalgojumu no uzņēmuma, kam juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic minētajā valstī, ja persona tajā pastāvīgi dzīvo. Uzņēmumu vai personu, kas maksā šo atalgojumu, uzskata par darba devēju.

Darbinieks, kuru darba devējs ir nosūtījis uz citu dalībvalsti veikt darbu minētā darba devēja,kurš parasti tur veic savas darbības, uzdevumā, turpmāk var palikt sociāli apdrošināts pirmajā dalībvalstī, ja paredzamais darba ilgums nepārsniedz 24 mēnešus un ja minētā persona nav nosūtīta aizstāt citu turp nosūtīto personu (Regulas Nr. 883/2004 12. (1.) pants).
 

Nosacījumi darbinieku nosūtīšanai uz citu ES dalībvalsti.

Darbinieks, kas kādā dalībvalstī strādā darba devēja uzdevumā, kurš parasti tur veic savas darbības, un ko minētais darba devējs ir nosūtījis uz citu dalībvalsti veikt darbu minētā darba devēja uzdevumā, arī turpmāk var palikt sociāli apdrošināts pirmajā dalībvalstī, ja paredzamais darba ilgums nepārsniedz 24 mēnešus un minētā persona nav nosūtīta aizstāt citu turp nosūtīto personu (Regulas Nr. 883/2004 12. (1.) pants).
Nosacījumi darbinieku nosūtīšanai uz citu ES dalībvalsti

1) Darbinieks ir sociāli apdrošināta persona Latvijā. Darbiniekam pirms nosūtīšanas ir jābūt sociāli apdrošinātai personai Latvijā vismaz vienu mēnesi un Latvijā par viņu tiek veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas;

2) Darbs citā dalībvalstī tiek veikts tā uzņēmuma labā, kas darbinieku nosūta un to starpā ir jāpastāv tiešai saiknei. Visu nosūtījuma periodu ir jābūt tiešām darba attiecībām starp uzņēmumu, kas nosūta darbinieku jeb nosūtītājuzņēmumu, un nosūtīto darbinieku. Šādam nosūtītajam darbiniekam ir jābūt saistītam ar uzņēmumu, kas viņu nosūta darbam uz citu dalībvalsti. Tiešā saikne nozīmē to, ka darbinieks ir pakļauts tā uzņēmuma vadībai, kas viņu nosūta. Lai noteiktu, vai pastāv tiešā saikne, tiek ņemti vērā šādi faktori:

• atbildība par darbinieka pieņemšanu darbā;
• atbildība par darba līguma noslēgšanu;
• atbildība par darba samaksu (neierobežojot iespējamos līgumus starp nosūtītājvalsts uzņēmumu un uzņēmumu nodarbinātības valstī par darba samaksu darbiniekiem);
• atbildība par darbinieka atlaišanu;
• atbildība par darba pienākumu noteikšanu.

3) Nosūtījuma paredzamais ilgums nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Tāpat attiecīgais darbinieks nedrīkst tikt nosūtīts, lai aizstātu citu turp nosūtīto personu. Ja nepieciešams ilgāks nosūtījuma periods, tad darba ņēmējs/darba devējs var lūgt piemērot izņēmumu saskaņā ar regulas 883/2004 16.pantu, izvērtējot, vai tas ir darba ņēmēja interesēs. Jauns nosūtījuma periods tam pašam darbiniekam uz to pašu valsti un uzņēmumu var tikt apstiprināts, ja ir pagājuši 2 mēneši starp nosūtījuma periodiem.

4) Uzņēmumam, kas nosūta darbinieku, ir jāveic būtiska saimnieciskās darbības daļa Latvijā. Uzņēmumam dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību parasti jāveic citas būtiskas darbības, nevis tās, kuras saistītas tikai ar iekšējo pārvaldību, ņemot vērā visus kritērijus, kas raksturo attiecīgā uzņēmuma darbības. Attiecīgajiem kritērijiem ir jāatbilst katra darba devēja specifikai un to veikto darbību patiesajai būtībai. Uzņēmums savu darbību parasti veic kādā dalībvalstī, ja tas tajā veic reālu darbību un, ja tas šajā valstī ierasti veic ievērojamu daļu savas darbības. Tādējādi uzņēmumam ir jāveic darbība arī Latvijā, nevis tikai tajā dalībvalstī, kurā darbinieki ir norīkoti darbā. Ja Latvijā reģistrētā uzņēmumā ir nodarbināti tikai administratīvie darbinieki, tad uz šādu uzņēmumu nevar attiecināt regulas Nr.883/2004 12.(1.) panta nosacījumus. Kritēriji, lai noskaidrotu, vai uzņēmums veic būtisku darbību Latvijā:

• uzņēmuma reģistrētā biroja un administrācijas vieta;
• darbinieku skaits Latvijas uzņēmumā un citas dalībvalsts uzņēmumā;
• vieta, kur ir pieņemti darbā nosūtītie darbinieki;
• vieta, kur ir noslēgta lielākā daļa līgumu ar klientiem;
• tiesību akti, kas ir piemērojami līgumiem, ko Latvijas uzņēmums ir noslēdzis ar klientiem un darbiniekiem;
• līgumu skaits, kas realizēts Latvijā un citā valstī;
• uzņēmuma apgrozījums par iepriekšējiem 12 mēnešiem Latvijā un citā dalībvalstī. 25% no kopēja apgrozījuma Latvijā var būt pietiekošs kritērijs.
• uzņēmuma darbības periods Latvijā kopš tā dibināšanas u.c.

Saite uz informāciju par minimālajām prasībām Eiropas Savienības būvniecības nozarē.  Katrai valstij ir minimālo prasību apraksts par: algu, darba laiku, piemaksām, atvaļinājumiem, nodokļiem, nosacījumiem slimojot, un cita vērtīga informācija https://www.constructionworkers.eu/lv

Saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 12. (2.) pantu pašnodarbinātais, kurš veic darbību Latvijā un dodas veikt līdzīgu darbību citā dalībvalstī, arī turpmāk var palikt sociāli apdrošināts Latvijā, ja darba paredzamais ilgums citā dalībvalstī nepārsniedz 24 mēnešus.

Nosacījumi pašnodarbinātajam, lai piemērotu regulas Nr. 883/2004 12. (2.) pantu:

• pašnodarbinātajam parasti jāveic būtiska darbība Latvijā pašnodarbinātā statusā, un pirms došanās veikt darbu uz citu dalībvalsti šādai darbībai ir jābūt veiktai Latvijā vismaz 2 mēnešus;
• laikā, kad darbs tiek veikts kādā citā dalībvalstī, pašnodarbinātajam jāturpina pildīt nosacījumus Latvijā, kas tam ļauj turpināt savu darbību pēc atgriešanās (piemēram, biroja vai jebkādas citas profesionālās darbības īstenošanai nepieciešamas infrastruktūras uzturēšana, sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana, nodokļu samaksa, PVN numura paturēšana, reģistrācija profesionālā apvienībā vai tirdzniecības kamerā u.c.).

Administratīvās Komisijas lēmums Nr. A2  par norīkotiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām

Ja persona strādā vairākās dalībvalstī, jānosaka dalībvalsts, ar kuru darbinieks ir visciešāk saistīts. Šie nosacījumi paredzēti dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, aviokompāniju personālam, starptautisko pārvadājumu šoferiem, starptautiskiem kurjeriem, dažādu nozaru ekspertiem un citiem profesionāļiem, tai skaitā skatuves māksliniekiem u.c. Tie attiecas gan uz darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām.

Ja jūs strādājat vairāk nekā vienā dalībvalstī, jānosaka dalībvalsts, ar kuru jūs esat visciešāk saistīts. Šie nosacījumi paredzēti dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, aviokompāniju personālam, starptautisko pārvadājumu šoferiem, starptautiskiem kurjeriem, dažādu nozaru ekspertiem un citiem profesionāļiem, tai skaitā skatuves māksliniekiem u.c. Tie attiecas gan uz darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām.

Darbinieki

Šajā gadījumā ir jāizvērtē, kurā valstī darbinieks veic būtisku darbību. Ja tā ir dzīvesvietas valsts, tad darbinieks var palikt sociāli apdrošināts dzīvesvietas valstī, savukārt, ja netiek veikta būtiska darbības daļa dzīvesvietas valstī, personai jābūt sociāli apdrošinātai darba devēja juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas, kas viņu nodarbina, valstī (izņemot gadījumu, kad personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, vismaz diviem no kuriem juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs ārpus dzīvesvietas dalībvalsts).

Ja persona dzīvesvietas dalībvalstī neveic būtisku savas darbības daļu, tad personai ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas:

• tajā dalībvalstī, kurā ir uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta[1], ja šo personu nodarbina viens uzņēmums vai darba devējs;

• tajā dalībvalstī, kurā ir uzņēmumu vai darba devēju juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir tikai vienā dalībvalstī;

• tajā dalībvalstī, kurā ir uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ārpus attiecīgās personas dzīvesvietas dalībvalsts, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir divās dalībvalstīs, no kurām viena ir dzīvesvietas dalībvalsts;

• dzīvesvietas dalībvalstī, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, vismaz diviem no kuriem juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs ārpus dzīvesvietas dalībvalsts

Savukārt, lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem, kas parasti veic pasažieru vai kravas pārvadājumu pakalpojumus divās vai vairāk dalībvalstīs, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas dalībvalstī, kurā ir mājas bāze[2].

Lai izvērtētu, vai persona parasti veic darbību divās vai vairāk valstīs, vai tomēr uz viņu būtu attiecināmi nosūtīšanas nosacījumi, izšķirošs ir vienā vai vairākās dalībvalstīs īstenotās darbības ilgums (nosakot, vai darbība ir pastāvīga, īpaša/ārkārtēja rakstura (ad hoc) vai īslaicīga). Šajā nolūkā tiek veikts visu būtisko faktu vispārējs novērtējums, nodarbinātas personas gadījumā īpašu uzmanību pievēršot darba vietai, kā tā noteikta darba līgumā.

Lai noteiktu, vai būtisku darbību daļu nodarbināta persona veic dalībvalstī, ņem vērā darba laiku un/vai atalgojumu. Saskaņā ar vispārēju novērtējumu, ja mazāk nekā 25 % no personas darba laika ir pavadīts dzīvesvietas dalībvalstī un/vai, ja mazāk kā 25% no personas atalgojuma ir iegūts šajā dalībvalstī, tad tas norādīs uz to, ka persona neveic būtisku visu darbību daļu attiecīgajā dalībvalstī.

Piezīme: Lēmums par piemērojamo tiesību aktu piemērošanu (A1 sertifikāta izsniegšana) šādām personām sākotnēji ir provizorisks un kļūst galīgs divu mēnešu laikā, kopš iesaistīto valstu iestādes ir saņēmušas informāciju, ja vien citas valsts iestādei nav atšķirīgs viedoklis par piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz personu.

Pašnodarbinātas personas

Personai, kas parasti veic darbību pašnodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs, ir jābūt sociāli apdrošinātai dzīvesvietas dalībvalstī, ja viņa būtisku savas darbības daļu veic šajā dalībvalstī vai tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas viņas darbības interešu centrs, ja viņa nedzīvo kādā no dalībvalstīm, kurā veic būtisku savas darbības daļu.

Kritēriji, lai noteiktu, vai pašnodarbināta persona veic būtiskas darbības daļu dalībvalstī:

• apgrozījums;

• darba laiks;

• sniegto pakalpojumu skaits; un/vai atalgojums.

Ja persona neveic būtisku darbības daļu dzīvesvietas valstī, jānosaka pašnodarbinātas personas interešu centrs, izvērtējot sekojošus kritērijus:

• vieta, kur atrodas šīs personas darbības pastāvīgā juridiskā adrese;

• veikto darbību parastais raksturs un ilgums;

• sniegto pakalpojumu skaits;

• kā arī attiecīgās personas vēlmes saskaņā ar visiem apstākļiem u.c.

Persona, kas parasti veic darbību nodarbinātas un pašnodarbinātas personas statusā dažādās dalībvalstīs, ir jābūt sociāli apdrošinātam tajā dalībvalstī, kur tā veic darbību nodarbinātas personas statusā.

Persona, ko viena dalībvalsts nodarbina par ierēdni un kas veic darbību nodarbinātas personas un/vai pašnodarbinātas personas statusā vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam pakļauta administrācija, kura viņu nodarbina kā ierēdni.

Būtiski ir izšķirt situācijas, kad uz personām var tikt attiecināti noteikumi par darbu divās un vairāk dalībvalstīs no situācijām, kad uz personām attiecas īslaicīgas nosūtīšanas nosacījumi. Pirmajā minētajā gadījumā pašnodarbinātas personas darbības veikšana dažādās dalībvalstīs ir daļa no tās parastā darba ritma un uzņēmējdarbības veikšanas veida, savukārt, pašnodarbinātas personas, kuras dodas veikt darbu uz citu dalībvalsti ierobežota perioda ietvaros un kuram nav turpinoša rakstura, visdrīzāk tiks attiecināti Regulas 883/2004 12. (2.) panta nosacījumi.

[1] „Juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta” ir tā juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kur tiek pieņemti uzņēmuma svarīgākie lēmumi un īstenota tā centrālā pārvalde.

[2] Jēdziens „mājas bāze” attiecībā uz lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem ir definēts kā ekspluatanta noteikta atrašanās vieta apkalpes loceklim, no kuras apkalpes loceklis parasti sāk un kurā parasti beidz summāro darba laiku vai summāro darba laiku sēriju, un kur ekspluatants parasti neatbild par attiecīgā apkalpes locekļa izmitināšanu.

Eiropas Kopienu līgumdarbiniekiem ir iespēja izvēlēties pakļautību tās dalībvalsts tiesību aktiem:

• kurā tie tiek nodarbināti;
• kuri pēdējie uz viņiem attiekušies;
• kuras piederīgie (pilsoņi) viņi ir.

Eiropas Kopienu līgumdarbiniekiem ir iespēja izvēlēties pakļautību:

• tās dalībvalsts tiesību aktiem kurā tie tiek nodarbināti;
• tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri pēdējie uz viņiem attiekušies; vai
• tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras piederīgie (pilsoņi) viņi ir.

Šīs izvēles tiesības var izmantot tikai vienu reizi, un tās ir spēkā ar darbā stāšanās dienu. Šī izvēle netiek attiecināta uz ģimenes pabalstiem, kuru piešķiršana ir atkarīga no shēmas, ko piemēro šādiem darbiniekiem.

Šādiem līgumdarbiniekiem ir tiesības izmantot minēto izvēles iespēju, kad darba līgums ir noslēgts. Eiropas Kopienu iestāde, kas ir pilnvarota noslēgt līgumu, informē tās dalībvalsts norādīto kompetento iestādi, kuras tiesību aktus tās līgumdarbinieks ir izvēlējies.

Regulas paredz, ka nosūtīšanas periods nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Taču divas vai vairāk dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties par izņēmumiem no regulas Nr.883/2004 11. līdz 15.panta atsevišķu personu vai personu kategoriju interesēs. Šāda vienošanās nozīmē to, ka personai tiks piemērota vienas dalībvalsts tiesību akti, lai gan saskaņā ar regulā Nr. 883/2004 paredzētajiem noteikumiem kā kompetentā valsts ir noteikta cita dalībvalsts. Vienošanos pamatā ir jābūt darbinieku interesēm un labumam.

Piemēram, ja ir zināms, ka darba ņēmēja paredzētais nosūtīšanas periods pārsniegs 24 mēnešus, darba devējam vai attiecīgajai personai laicīgi jāiesniedz pieprasījums VSAA. Par izņēmuma piemērošanu VSAA ir jāvienojas ar nodarbinātības valsts kompetento iestādi. Pozitīva lēmuma gadījumā VSAA izsniegs A1 sertifikātu un maksimālais laika periods, par kuru var tikt izsniegts A1 sertifikāts, piemērojot izņēmumu, ir 5 gadi.

16. pantā noteiktās vienošanās ir izmantojamas arī, lai atļautu norīkošanu par atpakaļejošu periodu, kas skar darba ņēmēja intereses, piemēram, tad, ja ir tikuši piemēroti nepareizās dalībvalsts tiesību akti. Tomēr šāda pagātnes situāciju izskatīšana ir izmantojama tikai ļoti īpašos gadījumos.

Ja pieprasījums pagarināt nosūtīšanas periodu ilgāk par 24 mēnešiem netiek iesniegts vai ja pēc pieprasījuma iesniegšanas iesaistītās valstis atbilstoši regulas 16. pantam nepanāk vienošanos pagarināt nosūtītājvalsts piemērojamos tiesību aktus, uzreiz pēc nosūtīšanas perioda beigām personai tiek piemēroti tās dalībvalsts tiesību akti, kurā tā faktiski strādā.

ES valsts kompetentās iestādes, tai skaitā VSAA, izvērtē un uzrauga situācijas, uz kurām attiecas Regulas Nr. 883/2004 12.pants, piemēro kritērijus un novērtē, vai:

• darba devējs veic saimniecisko darbību attiecīgajā ES valsts teritorijā;
• starp darba devēju un darbinieku pastāv tieša saikne.

Visa perioda laikā, kurā darbinieks ir norīkots darbā, ir iespējamas ES valstu kompetento iestāžu pārbaudes, lai konstatētu, vai:

• nav beidzies nosūtīšanas periods;
• ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
• ir saglabājusies tiešā saikne starp darba devēju un darbinieku;
• un citas pārbaudes.

Būtiski! Darba devēja pienākumi citā dalībvalstī (ziņu sniegšana attiecīgajām iestādēm par nosūtītajiem darbiniekiem)

Katra dalībvalsts ir noteikusi kārtību, kādā ir paziņojama informācija par nosūtītajiem darbiniekiem. Darba devējiem ir jāvēršās attiecīgo dalībvalstu, uz kuru tiek nosūtīti darbinieki, sakaru un/vai kontrolējošās iestādēs, lai noskaidrotu, kādi noteikumi ir piemērojami darbinieku nosūtīšanas gadījumā.
Piemēram, Vācijā, Austrijā, Somijā informācija par nosūtītajiem darbiniekiem ir jāiesniedz elektroniski, speciālā tiešsaistes režīmā. Neizpildot noteiktās prasības par nosūtīto darbinieku reģistrēšanu/paziņošanu, tiks piemēroti naudas sodi.

Plašāka informācija ir pieejama Valsts darba inspekcijas mājas lapā: http://www.vdi.gov.lv/lv/darba-tiesiskas-attiecibas/darbinieka-nosutisana/

1. Ja darba devējs plāno nosūtīt darbinieku darbam uz citu dalībvalsti noteiktu laika periodu, tad, lai darbiniekam varētu turpināt piemērot Latvijas tiesību aktus un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā, darba devējam par nosūtāmo darbinieku jāiesniedz VSAA e-iesniegums Iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, strādājot citā ES/EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē pēc nosūtījuma. Šo iesniegumu iesniedz arī Latvijas ierēdņu nosūtīšanas gadījumā, Eiropas Kopienu līgumdarbinieki, kuri izvēlējušies Latvijas tiesību aktu piemērošanu un gadījumos, kad Latvijas darba devējs nosūta jūrnieku, kura dzīvesvieta ir Latvijā, veikt darbu uz citas dalībvalsts karoga kuģa.
2. Ja pašnodarbinātais dodas īslaicīgi veikt darbu pašnodarbinātā statusā citā dalībvalstī vai veiks darbību vairākās dalībvalstīs un vēlas palikt sociāli apdrošināts Latvijā, tad, A1 sertifikāta saņemšanai, pašnodarbinātajam jāiesniedz VSAA e-iesniegums Iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, strādājot citā ES/EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē pašnodarbinātā statusā.
3. Ja darba devējs nodarbinās darbiniekus divās vai vairāk dalībvalstīs (darbinieks veic darbu citās dalībvalstīs viena darba devēja uzdevumā), tajā skaitā starptautiskā transporta jomā, darba devējs iesniedz VSAA e-iesniegumu A1 sertifikāta saņemšanai-nodarbinātība divās vai vairākās ES/EEZ valstīs, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē (Iesniegums sociāli apdrošinātas personas statusa saglabāšanai Latvijā, parasti strādājot divās vai vairākās ES/EEZ valstīs, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē).

Darbinieki, kuri ir nodarbināti pie vairākiem darba devējiem un darbu veiks divās vai vairākās dalībvalstīs, paši iesniedz šo iesniegumu. Iesniegumu iesniedz arī gadījumos, kad persona:

• strādās ierēdņa statusā divās vai vairākās dalībvalstīs, vai kā ierēdnis vienā dalībvalstī un kā darbinieks vai pašnodarbinātais citā/-ās dalībvalstī/-īs;
• vienlaicīgi strādās darba ņēmēja un pašnodarbinātā statusā;
• strādās kā nodarbināts lidojumu apkalpes un salona apkalpes loceklis.

A1 sertifikāta pieprasīšana starptautisko autopārvadājumu jomas darbinieki

Iesniegumus vēlams iesniegt vismaz 4 nedēļas pirms darbības uzsākšanas citā valstī.

Ja nav iespējams portālā Latvija.gov.lv iesniegt e-iesniegumu A1 sertifikāta saņemšanai, tad iesniegumu var iesniegt:

• elektroniski, nosūtot to uz e-pastu iemaksas@vsaa.gov.lv un parakstot ar drošu elektronisku parakstu;
• nosūtot pa pastu VSAA Iemaksu nodaļai: Varakļānu iela 2, Rīga, LV-1019;
• klātienē jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā.

Iesniegumu veidlapas pieejamas šeit.

VSAA A1 sertifikātu nosūta uz Latvijas darba devēja vai darbinieka oficiālo elektronisko adresi (e-adresi) vai e-pastā, ja nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.

Svarīgi! A1 sertifikāts ir dokuments, kas apliecina, kuras valsts (ES/EEZ dalībvalsts vai Šveices) tiesību akti uz personu attiecas un kurā valstī ir veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. A1 sertifikātu izdod VSAA Iemaksu nodaļa.

A1 sertifikātu VSAA izsniedz tajos gadījumos, kad saskaņā ar Regulas Nr.883/2004 un Nr. 987/2009 tiesību normām personai ir piemērojami Latvijas tiesību akti. VSAA izsniegts A1 sertifikāts ir derīgs līdz sertifikātā norādītajam datumam vai līdz brīdim, kad VSAA to ir atsaukusi vai pasludinājusi par spēkā neesošu.

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (spēkā no 01.05.2010.);
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.987/2009 (2009. gada 16. septembris) ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (spēkā no 01.05.2010.);
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1231/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko Regulu (EK) Nr.883/2004 un Regulu (EK) Nr.987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (spēkā no 01.01.2011.);
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā;
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”);
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK;
• Administratīvās Komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr.A2 (2009. gada 12. jūnijs) par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 12.pantu par tiesību aktiem, ko piemēro darbā ārpus kompetentās valsts uz laiku norīkotiem darba ņēmējiem un personām, kuras veic darbību pašnodarbinātas personas statusā.