Latvijas Republikas un Ukrainas līguma piemērošana

1999.gada 11.jūnijā stājās spēkā Latvijas Republikas (LR) un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums regulē personas sociālo apdrošināšanu, ja tā dodas strādāt uz otru valsti, tiesības uz atsevišķiem pabalstiem, kā, piemēram, bezdarbnieka pabalstu vai sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tomēr visvairāk līgums ietekmē pensiju jomu.

Līgums attiecas uz Latvijas un Ukrainas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir uzkrāts apdrošināšanas stāžs saskaņā ar abu vai vienas līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem.

Katra valsts apdrošināšanas stāžu nosaka saskaņā ar saviem tiesību aktiem un pensiju piešķir tikai par savu apdrošināšanas stāžu. Tomēr jāievēro īpašie nosacījumi apdrošināšanas stāža noteikšanā par periodu līdz 1991.gada 1.janvārim. Līgums paredz, ka par darba un darbam pielīdzinātajiem periodiem, kas uzkrāti Latvijas vai Ukrainas teritorijā līdz 1991.gada 1.janvārim pensiju piešķir tā puse, kurā ir personas dzīves vieta pensijas pieprasīšanas brīdī. Savukārt par darba un darbam pielīdzinātajiem periodiem pēc 1991.gada 1.janvāra pensiju nodrošina tā puse, kuras teritorijā periods ir uzkrāts.

Tiesības saņemt Ukrainas pensiju

Latvijā dzīvojošās personas var pieprasīt Ukrainas vecuma pensiju, ja tās ir sasniegušas Ukrainā noteikto pensijas vecumu, vai arī var saņemt invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensiju par Ukrainas apdrošināšanas stāžu, ja pastāv pensijas piešķiršanai nepieciešamie nosacījumi.

Lai Latvijas iedzīvotājs pieprasītu pensiju par Ukrainas apdrošināšanas periodiem (pēc 01.01.1991.), personai jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā un jāiesniedz pensijas pieprasījums, dokumenti, kas apliecina darba un tam pielīdzinātos periodus Ukrainas teritorijā, kā arī citi dokumenti, kas nepieciešami konkrētā pensijas veida piešķiršanai. Saņemtais pieprasījums un dokumenti tiks nosūtīti Ukrainas kompetentajai institūcijai izskatīšanai, kas pieņems attiecīgo lēmumu. Ja personai apdrošināšanas stāžs Ukrainā ir mazāks, nekā to paredz Ukrainas nacionālās tiesību normas, tad tiesību noteikšanā uz Ukrainas pensiju izmantos arī Latvijas apdrošināšanas periodus. Tomēr pensiju aprēķinās tikai par Ukrainas apdrošināšanas periodiem.

Ja Ukrainas apdrošināšanas periods (pēc 01.01.1991.) ir mazāks par vienu gadu, tad gan nevar pretendēt uz Ukrainas pensiju.

Ja tiks piešķirta Ukrainas pensija, tā tiks izmaksāta ar VSAA starpniecību vienu reizi ceturksnī. Pieprasījumā personai jānorāda savs konta numurs LR kredītiestādē vai Pasta norēķinu sistēmas konta numurs, kur pārskaitīt pensiju.

Tiesības saņemt Latvijas Republikas pensiju

Latvijā dzīvojošās personas var pieprasīt Latvijas vecuma pensiju, ja tās ir sasniegušas Latvijā noteikto pensijas vecumu, vai arī var saņemt invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensiju par Latvijas apdrošināšanas periodiem, ja pastāv pensijas piešķiršanai nepieciešamie nosacījumi.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem Latvijā dzīvojošas personas Latvijas apdrošināšanas stāžu veido arī darba un tam pielīdzinātie periodi Ukrainā (līdz 01.01.1991.). Ja Latvijas apdrošināšanas stāžs ir pietiekams, lai tiesības uz Latvijas pensiju rastos, ņemot vērā tikai šo stāžu, un ir izpildīti arī pārējie pensijas piešķiršanai nepieciešamie nosacījumi, tad tiks piešķirta pensija. Turklāt, piešķirot Latvijas pensiju, tiks ievērots nosacījums, ka par šiem periodiem jau nav piešķirta citas valsts pensija.

Savukārt, ja Latvijas apdrošināšanas stāžs ir nepietiekams, lai piešķirtu Latvijas pensiju, tad tiesību noteikšanā var izmantot apdrošināšanas periodu summēšanu, proti, ņemt vērā arī Ukrainas apdrošināšanas periodus (pēc 01.01.1991.), ja tos ir apstiprinājusi Ukrainas kompetentā institūcija. Latvijas pensiju aprēķinās tikai par Latvijas apdrošināšanas periodiem.

Ja Latvijas apdrošināšanas periods ir mazāks par vienu gadu, tad gan nevar pretendēt uz Latvijas pensiju.
Nosakot Latvijas apdrošināšanas stāžu Latvijā dzīvojošai personai, gadījumos, kad Ukrainas apdrošināšanas periods (pēc 01.01.1991.) ir mazāks par vienu gadu un Ukrainas kompetentā institūcija to ir apstiprinājusi, tad to iekļauj Latvijas apdrošināšanas stāžā, par kuru piešķir Latvijas pensiju.
Latvijas pensiju var pieprasīt arī Ukrainas iedzīvotāji, ja viņiem ir uzkrāti darba un tam pielīdzinātie periodi Latvijas teritorijā un par tiem nav piešķirta Ukrainas pensija vai citas valsts pensija. Ukrainas iedzīvotājam pensijas pieprasījums un dokumenti par apdrošināšanas stāžu pēc 1991.gada 1.janvārim jāiesniedz Ukrainas kompetentajā institūcijā, kura tos nosūtīs VSAA izvērtēšanai. Ja personai būs tiesības uz Latvijas pensiju, to izmaksās vienu reizi ceturksnī ar Ukrainas kompetentās institūcijas starpniecību, kura to pārskaitīs uz personas kontu Ukrainas kredītiestādē.

Pensijas izmaksa sakarā ar dzīves vietas maiņu

Līguma nosacījumi paredz, ka pensiju saņēmējam, pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi Ukrainā ir turpināma Latvijas pensijas izmaksa ar Ukrainas kompetentās institūcijas starpniecību. Lai saņemtu pensiju Ukrainā, pensijas saņēmējam pirms izbraukšanas ārpus Latvijas jāiesniedz VSAA nodaļā pieprasījums par Latvijas pensijas izmaksu Ukrainā. Ierodoties jaunajā dzīvesvietā, personai jādeklarējas un jāvēršas institūcijā ar iesniegumu, kurā jānorāda jaunā dzīvesvietas adrese un savs konta numurs Ukrainas kredītiestādē, uz kuru pārskaitīt Latvijas pensiju. Tomēr Ukrainā dzīvojošām personām nav tiesības saņemt līdz 2011.gada 31.decembrim piešķirto piemaksu pie Latvijas vecuma vai invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, tādēļ, mainot pastāvīgo dzīves vietu, piemaksas izmaksa tiks pārtraukta.

Ja Ukrainas pensijas saņēmējs pārcelsies uz patstāvīgu dzīvi Latvijā, tad Ukrainas kompetentā institūcija ar VSAA starpniecību arī turpinās izmaksāt piešķirto pensiju.

Tiesību aktu piemērošana

Starpvalstu līgums sociālās drošības jomā, kas Latvijai noslēgts ar Ukrainu, līdzīgi kā ES Regulas, nosaka piemērojamos tiesību aktus personām, kuras uz noteiktu laika periodu Latvijas darba devējs ir nosūtījis veikt darbu uz Ukrainu, kā arī uz personām, kuras veic darbību abu valstu teritorijās. Vispārējā gadījumā sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic tajā valstī, kurā persona strādā, bet darbinieku nosūtīšanas gadījumā darbinieks var palikt sociāli apdrošināts nosūtītājvalstī.

Līgumā paredzēti atsevišķi nosacījumi dažādām personu kategorijām– diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, valsts ierēdņiem, jūras kuģu apkalpes locekļiem un transporta uzņēmumos nodarbinātajiem.

Darbinieku nosūtīšana

Uz personām, kuras nodarbinātas vienas valsts teritorijas uzņēmumā un kuras šis uzņēmums ir nosūtījis veikt darbu šī uzņēmuma labā otras valsts teritorijā, turpina attiekties pirmās valsts tiesību akti, ar nosacījumu, ka nosūtījuma ilgums nepārsniedz 2 gadus.

Uz pašnodarbinātajiem, kuri veic darbību abu pušu teritorijās, attiecina dzīvesvietas valsts tiesību aktus.

Iestādes var vienoties par izņēmumiem par atsevišķām personām.

VSAA izsniedz izziņa (sertifikātu) par piemērojamajiem normatīvajiem aktiem. Lai saņemtu sertifikātu, darba devējam /darbiniekam jāiesniedz VSAA iesniegums (iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, strādājot valstī, ar kuru noslēgts starpvalstu līgums_D11750).

Tiesības uz ģimenes pabalstu saņemšanu saskaņā ar Ukrainas līgumu
(
26.02.1998. Latvijas Republikas un Ukrainas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk– Līgums))

Līgums tiek piemērots attiecībā uz:

  • bērna piedzimšanas pabalstu;
  • bērna kopšanas pabalstu;
  • bērna invalīda kopšanas pabalstu;
  • ģimenes valsts pabalstu.

Ģimenes valsts pabalstu – maksā tā valsts, kurā dzīvo bērni (faktiskā dzīvesvieta).

Bērna kopšanas pabalstu, bērna invalīda kopšanas pabalstu un bērna piedzimšanas pabalstu – maksā tā valsts, kuras tiesību akti attiecās uz māti bērna piedzimšanas brīdī.

Piemēri:

  1. Māte (Ukrainas pilsone), kurai Latvijā piešķirta termiņuzturēšanās atļauja, kopā ar bērnu dzīvo Latvijā (bērns dzimis Latvijā, māte Latvijā nestrādā) un pieprasa visus ģimenes pabalstus.

Mātei ir tiesības uz ģimenes pabalstiem, jo uz māti bērna piedzimšanas brīdī attiecās Latvijas tiesību akti, t.i., dzīvesvietas tiesību akti. Tā kā bērns dzīvo Latvijā, mātei ir tiesības arī uz ģimenes valsts pabalstu.

  1. Māte (Ukrainas pilsone), kurai Latvijā piešķirta termiņuzturēšanās atļauja, strādā Latvijā, un pieprasa ģimenes pabalstus par bērnu, kurš šobrīd dzīvo ar tēvu Ukrainā.

Mātei ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu un bērna piedzimšanas pabalstu, jo uz māti bērna piedzimšanas brīdī attiecās Latvijas tiesību akti, t.i., nodarbinātības valsts tiesību akti. Tā kā bērns dzīvo Ukrainā, mātei nav tiesības uz ģimenes valsts pabalstu.

 

Bezdarbnieka pabalsts

Līguma nosacījumi paredz, ka tiesību noteikšanai uz bezdarbnieka pabalstu, var tikt summēti Latvijā un Ukrainā uzkrātie apdrošināšanas periodi, kuri laika ziņā nepārklājas.

Līdz ar to, ja persona likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 5.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā 16 mēnešu periodā ir bijusi apdrošināta Latvijā mazāk kā 12 mēnešus, un minētajā 16 mēnešu periodā viņa ir bijusi nodarbināta arī Ukrainā, tad, nosakot personas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, var tikt ņemti vērā arī Ukrainas apdrošināšanas periodi.

Lai varētu tikt piemēroti summēšanas noteikumi, nepieciešams apliecinājums no Ukrainas kompetentās iestādes par apdrošināšanas periodiem šajā valstī. Saraksti ar Ukrainas kompetento iestādi veic VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļa.

Sadaļā „Strādājošajiem” Jūs varat iepazīties ar bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas nosacījumiem.

Slimības un maternitātes pabalsti

Saskaņā ar Līguma nosacījumiem slimības un maternitātes pabalstus piešķir un izmaksā saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā persona ir sociāli apdrošināta.

Ja persona strādā un ir sociāli apdrošināta Latvijā, tad slimības un maternitātes pabalsti tiek piešķirti un izmaksāti saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Līgums paredz, ka tiesību noteikšanai uz slimības un maternitātes pabalstiem, tiek ņemti vērā gan Latvijā, gan Ukrainā uzkrātie apdrošināšanas periodi, kuri laika ziņā nepārklājas.

Līdz ar to gadījumos, kad personai nav likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 11.panta pirmajā daļā noteiktais apdrošināšanas stāžs, kas nepieciešams, lai varētu tikt piešķirts slimības pabalsts, bet likumā noteiktajā periodā persona ir strādājusi Ukrainā, tad, nosakot šīs personas tiesības uz slimības pabalstu, var tikt ņemts vērā Ukrainas apdrošināšanas stāžs.

Lai varētu tikt piemēroti summēšanas noteikumi, nepieciešams apliecinājums no Ukrainas kompetentās iestādes par apdrošināšanas periodiem šajā valstī. Saraksti ar Ukrainas kompetento iestādi veic VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļa.

Sadaļā „Strādājošajiem”, Jūs varat iepazīties ar slimības un maternitātes pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas nosacījumiem.

Publicēšanas datums: [05.09.2018]