Apdrošināšanas stāžs

Lai rastos tiesības uz valsts pensiju, ir nepieciešams apdrošināšanas stāžs, kura ilgums katram veidam ir atšķirīgs. Apdrošināšanas stāžam var būt nozīme arī pensijas apmēra noteikšanā. Apdrošināšanas stāžs veidojas no apdrošināšanas periodiem, kuros veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. Apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīti arī ...

Vecuma pensija

Tiesības uz vecuma pensiju ir Latvijā dzīvojošām personām, kuras bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai un sasniegušas likumā noteikto pensijas piešķiršanas vecumu (62 gadus), ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

Piemaksa pie pensijas

Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 41.punktu un MK noteikumiem Nr.1024 „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas” (turpmāk - MK noteikumi Nr.1024) no 2009. gada 1. janvāra: tiesības uz ikmēneša piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim ir personai, kura dzīvo Latvijā un saņem vecuma vai invaliditātes pensiju neatkarīgi no ...

Invaliditātes pensija

Invaliditātes pensiju piešķir Latvijas teritorijā dzīvojošām apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem, ja tās atzītas par invalīdiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Invaliditātes pensiju piešķir uz visu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas noteikto invaliditātes laiku, bet ne ilgāk...

Apgādnieka zaudējuma pensija

Apgādnieka zaudējuma pensiju (izņemot, ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība), ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona, piešķir Latvijas teritorijā dzīvojošiem darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem: 1) bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem; 2) bērniem no 18-24 gadiem, ja mācās vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas ...

Izdienas pensija

Tiesības saņemt izdienas pensiju ir atsevišķās profesijās strādājušajiem, kuriem pēc noteikta laika nostrādāšanas turpmākais darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību, un ir ievēroti šādi nosacījumi: 1) profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju līdz 1999. gada 1. janvārim ir nostrādātas 3/4 no Nolikumā par izdienas pensijām noteiktā laika; 2)atsevišķām kategorijām ...

Speciālā valsts pensija

Tiesības saņemt speciālo valsts pensiju ir bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem

Pensiju indeksācija

Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 15. punkts paredz, ka pensijas no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim pārskatītas netiek.

2. pensiju līmenis

Pensiju sistēmas 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Ar šo brīdi daļa no ikviena veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra 2. līmeņa dalībnieka personīgajā kontā. Par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku var būt ikviens sociāli apdrošinātais, ja shēmas darbības sākumā – 2001. gada 1. jūlijā – viņš nebija vecāks par 50 gadiem.

Piedalīša...

Pensiju sistēmas 3 līmeņi

Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma, kas ietver 1. līmeni (valsts obligātā nefondēto pensiju shēma), 2. līmeni (valsts fondēto pensiju shēma) un 3. līmeni (privātā brīvprātīgā pensiju shēma).

Sistēmas darbības galvenais princips: jo lielākas sociālās iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka pensija būs rīt. Visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšana nodrošina pensiju ...