Darbs citā ES valstī

Tiesību akti
Iesniegumu veidlapas
Vadlīnijas par norīkošanu darbā

Izmaiņas A1 sertifikāta izsniegšanā

Sākot ar 2011. gada 1. martu, A1 sertifikāti tiks izsniegti centralizēti VSAA Pierīgas nodaļas Klientu apkalpošanas daļā Rīgā, Lāčplēša ielā 70 vai arī nosūtīti klientiem pa pastu, ja viņi tā vēlēsies. Izmaiņas neskar A1 sertifikāta pieprasīšanu: to, tāpat kā līdz šim, varēs pieprasīt jebkurā VSAA nodaļā.  A1 sertifikāts nosaka, ka persona ir reģistrēta kā sociāli apdrošināta persona Latvijā un sociālās apdrošināšanas iemaksas nodarbinātības laikā citā dalībvalstī ir jāturpina veikt Latvijā. Minētā sertifikāta nepieciešamību paredz 2004. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 „Par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu”.

Vispārējā darbinieku nosūtīšanas kārtība un pienākumi A1 sertifikāta saņemšanai

Piemērojamie tiesību akti saskaņā ar regulām Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009

Vispārīgie noteikumi

Lai novērstu sociālos drošības shēmu pārklāšanos un sarežģījumus, kas var rasties, reģistrējoties dažādu dalībvalstu sociālās drošības shēmās, uz personām, kas pārvietojas Eiropas Kopienā, jāattiecina tikai vienas dalībvalsts tiesību akti.

Vispārīgie tiesību aktu piemērošanas nosacījumi:

1) persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem;

2) ierēdnis ir pakļauts tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam pakļauta administrācija, kura viņu nodarbina;

3) persona, kas saņem bezdarbnieka pabalstus atbilstīgi Regulas Nr. 883/2004 65. pantam saskaņā ar dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem;

4) persona, kas pirmo reizi vai no jauna iesaukta dienēt kādas dalībvalsts bruņotajos spēkos vai civildienestā, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem;

5) katra persona, uz ko neattiecas iepriekš minētie punkti, ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem;

6) persona, kas ir nodarbināta vai pašnodarbināta uz jūras kuģa, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir pakļauta minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šāda persona saņem atalgojumu no uzņēmuma, kam juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī, ir pakļauta minētās valsts tiesību aktiem, ja persona pastāvīgi dzīvo minētajā valstī. Uzņēmumu vai personu, kas maksā tādu atalgojumu uzskata par darba devēju.

Atbalstot darba ņēmēju tiesības brīvi pārvietoties ES, un, ievērojot darba ņēmēju intereses, ir izstrādāti regulas Nr. 883/2004 12. – 16.panta nosacījumi, kas paredz izņēmumus no vispārējiem nosacījumiem.

Darbinieka nosūtīšana īslaicīga darba veikšanai citā dalībvalstī

Regulas Nr. 883/2004 12. (1.) panta īpašie noteikumi paredz, ka darbinieks, kas kādā dalībvalstī strādā darba devēja uzdevumā, kurš parasti tur veic savas darbības, un ko minētais darba devējs ir nosūtījis uz citu dalībvalsti veikt darbu minētā darba devēja uzdevumā, arī turpmāk var palikt sociāli apdrošināts pirmajā dalībvalstī, ja paredzamais darba ilgums nepārsniedz 24 mēnešus un minētā persona nav nosūtīta aizstāt citu nosūtīto personu.

Nosacījumi darbinieku nosūtīšanai uz citu ES dalībvalsti, lai piemērotu regulas Nr. 883/2004 12.panta (1.) nosacījumus:

1) Darbinieks ir sociāli apdrošināta persona Latvijā. Darbiniekam pirms nosūtīšanas ir jābūt sociāli apdrošinātai personai Latvijā vismaz vienu mēnesi un Latvijā par viņu tiek veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas;

2) Darbs citā dalībvalstī tiek veikts tā uzņēmuma labā, kas darbinieku nosūta un to starpā ir jāpastāv tiešai saiknei. Visu nosūtījuma periodu ir jābūt tiešām darba attiecībām starp uzņēmumu, kas nosūta darbinieku jeb nosūtītājuzņēmumu, un nosūtīto darbinieku. Šādam nosūtītajam darbiniekam ir jābūt saistītam ar uzņēmumu, kas viņu nosūta darbam uz citu dalībvalsti. Tiešā saikne nozīmē to, ka darbinieks ir pakļauts tā uzņēmuma vadībai, kas viņu nosūta. Lai noteiktu, vai pastāv tiešā saikne, tiek ņemti vērā šādi faktori:

· atbildība par darbinieka pieņemšanu darbā;

· atbildība par darba līguma noslēgšanu;

· atbildība par darba samaksu (neierobežojot iespējamos līgumus starp nosūtītājvalsts uzņēmumu un uzņēmumu nodarbinātības valstī par darba samaksu darbiniekiem);

· atbildība par darbinieka atlaišanu;

· atbildība par darba pienākumu noteikšanu.

3) Darbinieks darbu citā dalībvalstī veic īslaicīgi. Nosūtījuma paredzamais ilgums nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Tāpat attiecīgais darbinieks nedrīkst tikt nosūtīts, lai aizstātu citu nosūtīto personu. Ja nepieciešams ilgāks nosūtījuma periods, tad darba ņēmējs/darba devējs var lūgt piemērot izņēmumu saskaņā ar regulas 883/2004 16.pantu, izvērtējot, vai tas ir darba ņēmēja interesēs.

4) Uzņēmumam, kas nosūta darbinieku, ir jāveic būtiska saimnieciskās darbības daļa Latvijā.Uzņēmumam dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību parasti jāveic citas būtiskas darbības, nevis tās, kuras saistītas tikai ar iekšējo pārvaldību, ņemot vērā visus kritērijus, kas raksturo attiecīgā uzņēmuma darbības. Attiecīgajiem kritērijiem ir jāatbilst katra darba devēja specifikai un to veikto darbību patiesajai būtībai. Uzņēmums savu darbību parasti veic kādā dalībvalstī, ja tas tajā veic reālu darbību un, ja tas šajā valstī ierasti veic ievērojamu daļu savas darbības. Tādējādi uzņēmumam ir jāveic darbība arī Latvijā, nevis tikai tajā dalībvalstī, kurā darbinieki ir norīkoti darbā. Ja Latvijā reģistrētā uzņēmumā ir nodarbināti tikai administratīvie darbinieki, tad uz šādu uzņēmumu nevar attiecināt regulas Nr.883/2004 12.(1.) panta nosacījumus. Kritēriji, lai noskaidrotu, vai uzņēmums veic būtisku darbību Latvijā:

· uzņēmuma reģistrētā biroja un administrācijas vieta;

· darbinieku skaits Latvijas uzņēmumā un citas dalībvalsts uzņēmumā;

· vieta, kur ir pieņemti darbā nosūtītie darbinieki;

· vieta, kur ir noslēgta lielākā daļa līgumu ar klientiem;

· tiesību akti, kas ir piemērojami līgumiem, ko Latvijas uzņēmums ir noslēdzis ar klientiem un darbiniekiem;

· līgumu skaits, kas realizēts Latvijā un citā valstī;

· uzņēmuma apgrozījums par iepriekšējiem 12 mēnešiem Latvijā un citā dalībvalstī. 25% no kopēja apgrozījuma Latvijā var būt pietiekošs kritērijs.

· uzņēmuma darbības periods Latvijā kopš tā dibināšanas u.c.

Pašnodarbinātās personas īslaicīga darbības veikšana citā ES dalībvalstī

Saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 12. (2.) pantu pašnodarbinātais, kurš veic darbību Latvijā un dodas veikt līdzīgu darbību citā dalībvalstī, arī turpmāk var palikt sociāli apdrošināts Latvijā, ja darba paredzamais ilgums citā dalībvalstī nepārsniedz 24 mēnešus.

Nosacījumi pašnodarbinātajam, lai piemērotu regulas Nr. 883/2004 12. (2.) panta nosacījumus:

• pašnodarbinātajam parasti jāveic būtiska darbība Latvijā pašnodarbinātā statusā, un pirms došanās veikt darbu uz citu dalībvalsti šādai darbībai ir jābūt veiktai Latvijā vismaz 2 mēnešus;
• laikā, kad darbs tiek veikts kādā citā dalībvalstī, pašnodarbinātajam jāturpina pildīt nosacījumus Latvijā, kas tam ļauj turpināt savu darbību pēc atgriešanās (piemēram, biroja vai jebkādas citas profesionālās darbības īstenošanai nepieciešamas infrastruktūras uzturēšana, sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana, nodokļu samaksa, PVN numura paturēšana, reģistrācija profesionālā apvienībā vai tirdzniecības kamerā u.c.).

Darbības veikšana divās vai vairāk ES dalībvalstīs vienlaicīgi vai pārmaiņus

Regula Nr. 883/2004 paredz izņēmuma nosacījumus arī attiecībā uz personām, kuras savus darba pienākumus parasti veic divu vai vairāk dalībvalstu teritorijās vienlaicīgi vai pārmaiņus. Šie nosacījumi tiek attiecināti uz dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram aviokompāniju personālu, starptautisko pārvadājumu šoferiem, starptautiskiem kurjeriem, dažādu nozaru ekspertiem un citiem profesionāļiem, tai skaitā skatuves māksliniekiem. Tie attiecas gan uz darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām.

Piezīme: Lēmums par piemērojamo tiesību aktu piemērošanu (A1 sertifikāta izsniegšanu) šādām personām sākotnēji ir provizorisks un kļūst galīgs divu mēnešu laikā, kopš iesaistīto valstu iestādes ir saņēmušas informāciju, ja vien citas valsts iestādei nav atšķirīgs viedoklis par piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz personu.

Darbinieki

Jaunie regulu nosacījumi paredz kritēriju attiecībā uz darbinieka būtisku darbības daļas veikšanu dzīvesvietas valstī, lai varētu palikt sociāli apdrošināts dzīvesvietas valstī, savukārt, ja netiek veikta būtiska darbības daļa dzīvesvietas valstī, personai jābūt sociāli apdrošinātam darba devēja juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas, kas viņu nodarbina, valstī (izņemot gadījumu, kad personu nodarbina vairāki uzņēmumi vai darba devēji).

Saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 13.panta pirmo daļu persona, kas parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta:

· dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, ja viņa būtisku savas darbības daļu veic minētajā dalībvalstī;

· dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, ja viņu nodarbina vairāki uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs;

· tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tā uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kas viņu nodarbina, ja viņa neveic būtisku savu darbības daļu savā dzīvesvietas dalībvalstī;

· dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, ja persona veic algotu darbu divās vai vairāk dalībvalstīs tāda darba devēja uzdevumā, kas reģistrēts ārpus ES robežām, un ja šī persona dzīvo dalībvalstī, neveicot tajā būtisku darbību.

Lai izvērtētu, vai persona parasti veic darbību divās vai vairāk valstīs, vai tomēr uz viņu būtu attiecināmi Regulas Nr. 883/2004 12.(1.) panta nosacījumi, izšķirošs ir vienā vai vairākās dalībvalstīs īstenotās darbības ilgums (nosakot, vai darbība ir pastāvīga, īpaša/ārkārtēja rakstura (ad hoc) vai īslaicīga). Šajā nolūkā tiek veikts visu būtisko faktu vispārējs novērtējums, nodarbinātas personas gadījumā īpašu uzmanību pievēršot darba vietai, kā tā noteikta darba līgumā.

Lai noteiktu, vai būtisku darbību daļu nodarbināta persona veic dalībvalstī, ņem vērā darba laiku un/vai atalgojumu. Saskaņā ar vispārēju novērtējumu, ja mazāk nekā 25 % no personas darba laika ir pavadīts dzīvesvietas dalībvalstī un/vai, ja mazāk kā 25% no personas atalgojuma ir iegūts šajā dalībvalstī, tad tas norādīs uz to, ka persona neveic būtisku visu darbību daļu attiecīgajā dalībvalstī.

Pašnodarbinātas personas

Persona, kas parasti veic darbību pašnodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs, ir jābūt sociāli apdrošinātam dzīvesvietas dalībvalstī, ja viņa būtisku savas darbības daļu veic šajā dalībvalstī vai tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas viņas darbības interešu centrs, ja viņa nedzīvo kādā no dalībvalstīm, kurā veic būtisku savas darbības daļu.

Kritēriji, lai noteiktu, vai pašnodarbināta persona veic būtiskas darbības daļu dalībvalstī:

· apgrozījums;

· darba laiks;

· sniegto pakalpojumu skaits; un/vai atalgojums.

Japersona neveic būtisku darbības daļu dzīvesvietas valstī, jānosakapašnodarbinātas personas interešu centrs, izvērtējot sekojošus kritērijus:

· vieta, kur atrodas šīs personas darbības pastāvīgā juridiskā adrese;

· veikto darbību parastais raksturs un ilgums;

· sniegto pakalpojumu skaits;

· kā arī attiecīgās personas vēlmes saskaņā ar visiem apstākļiem u.c.

Persona, kas parasti veic darbību nodarbinātas un pašnodarbinātas personas statusā dažādās dalībvalstīs, ir jābūt sociāli apdrošinātam tajā dalībvalstī, kur tā veic darbību nodarbinātas personas statusā.

Persona, ko viena dalībvalsts nodarbina par ierēdni un kas veic darbību nodarbinātas personas un/vai pašnodarbinātas personas statusā vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam pakļauta administrācija, kura viņu nodarbina kā ierēdni.

Būtiski ir izšķirt situācijas, kad uz personām var tikt attiecināti noteikumi par darbu divās un vairāk dalībvalstīs no situācijām, kad uz personām attiecas īslaicīgas nosūtīšanas nosacījumi. Pirmajā minētajā gadījumā pašnodarbinātas personas darbības veikšana dažādās dalībvalstīs ir daļa no tās parastā darba ritma un uzņēmējdarbības veikšanas veida, savukārt, pašnodarbinātas personas, kuras dodas veikt darbu uz citu dalībvalsti ierobežota perioda ietvaros un kuram nav turpinoša rakstura, visdrīzāk tiks attiecināti Regulas 883/2004 12. (2.) panta nosacījumi.

Eiropas Kopienu līguma aģenti

Eiropas Kopienu līgumu aģentiem (līgumdarbiniekiem) ir iespēja izvēlēties pakļautību:

· tās dalībvalsts tiesību aktiem kurā tie tiek nodarbināti;

· tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri pēdējie uz viņiem attiekušies; vai

· tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras piederīgie (pilsoņi) viņi ir.

Šīs izvēles tiesības var izmantot tikai vienu reizi, un tās ir spēkā ar darbā stāšanās dienu. Šī izvēle netiek attiecināta uz ģimenes pabalstiem, kuru piešķiršana ir atkarīga no shēmas, ko piemēro šādiem darbiniekiem.

Šādiem līgumdarbiniekiem ir tiesības izmantot minēto izvēles iespēju, kad darba līgums ir noslēgts. Eiropas Kopienu iestāde, kas ir pilnvarota noslēgt līgumu, informē tās dalībvalsts norādīto kompetento iestādi, kuras tiesību aktus tās līgumdarbinieks ir izvēlējies.

Nepieciešamie dokumenti

Darba ņēmējam, pašnodarbinātai personai, ierēdnim vai Eiropas Kopienu līgumdarbiniekam, kurš veic darbību Eiropas Savienības teritorijā un uz viņu attiecas regulas Nr. 883/2004 12. – 16.panta nosacījumi, ir nepieciešams saņemt A1 sertifikātu (nomaina E101 sertifikātu). A1 sertifikāts nosaka, ka persona ir reģistrēta kā sociāli apdrošināta persona Latvijā un sociālās apdrošināšanas iemaksas, nodarbinātības laikā citā dalībvalstī, ir jāturpina veikt Latvijā. Sertifikāts ir jāuzrāda nodarbinātības valsts kompetentajai institūcijai, ja institūcija to pieprasa.

Piezīme: Ja darbība tiek veikta EEZ valstīs (Norvēģija, Īslande, Lihtenšteina) un Šveicē, tad uz personu attieksies līdzšinējie sociālās drošības nosacījumi – regulas Nr. 1408/71 un Nr. 574/72 un būs nepieciešams saņemt E101 sertifikātu.

Lai saņemtu A1 sertifikātu

· darba devējam darbinieka nosūtīšanas gadījumā ir jāaizpilda Iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, strādājot citā ES valstī pēc nosūtījuma;

· pašnodarbinātai personai īslaicīgas darbības veikšanas citā ES valstī gadījumā ir jāaizpilda Iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, strādājot citā ES valstī pašnodarbinātā statusā, iesniegumam pievienojot nodokļa maksātāja reģistrācijas apliecību;

· darbiniekam, darba devējam vai pašnodarbinātai personai darbības veikšanas divās vai vairāk ES valstīs gadījumā ir jāaizpilda Iesniegums sociāli apdrošināmās personas statusa saglabāšanai Latvijā, parasti strādājot divās vai vairākās ES valstīs.

Iesniegumus vēlams aizpildīt vismaz 6 nedēļas pirms darbības uzsākšanas citā valstī.

Lai saņemtu E101 sertifikātu (darbības veikšana Norvēģijā, Īslandē, Lihtenšteinā un Šveicē)

• darba devējam ir jāaizpilda iesniegums Nr.ES/P-1 ;
• pašnodarbinātai personai ir jāaizpilda iesniegums Nr. ES/P-2 i, iesniegumam pievienojot nodokļa maksātāja reģistrācijas apliecību;
• diplomātiskajās misijās un konsulārajos dienestos nodarbinātajiem un ES institūciju palīgdarbiniekiem ir jāaizpilda E 103 veidlapa.

Iesniegumus vēlams aizpildīt vismaz 6 nedēļas pirms darbības uzsākšanas citā valstī.

Jūrnieki, kuri ir nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā reģistrā reģistrētiem kuģiem

2004.gada 18.novembrī stājās spēkā Pagaidu līgums, kas noslēgts starp LR Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju par Latvijas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem. Līgums paredz, ka uz jūrniekiem, kuri dzīvo Latvijā un ir nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā reģistrā reģistrētiem kuģiem, attiecas Latvijas sociālās drošības normatīvie akti. Šādiem jūrniekiem VSAA izsniedz E 101 sertifikātu.

Izņēmumu piemērošana saskaņā ar regulas Nr. 883/2004 16.pantu

Divas vai vairāk dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties par izņēmumiem no regulas Nr.883/2004 11. līdz 15.panta atsevišķu personu vai personu kategoriju interesēs. Šāda vienošanās nozīmē to, ka personai tiks piemērota vienas dalībvalsts likumdošana, lai gan saskaņā ar regulā Nr. 883/2004 paredzētajiem noteikumiem kā kompetentā valsts ir noteikta cita dalībvalsts.

Iespēja vienoties var tik izmantota ne tikai, lai novērstu konkrētu radušos situāciju, bet, lai arī risinātu vēlāk radušās problēmas saistībā ar personas piederību konkrētai apdrošināšanas sistēmai Vienošanos pamatā ir jābūt darbinieku interesēm un labumam.

Darba devējam vai attiecīgajai personai laicīgi jāiesniedz pieprasījums VSAA, lūdzot piemērot izņēmumu no regulas Nr. 883/2004 11.-15.pantā minētajiem nosacījumiem. Par izņēmuma piemērošanu VSAA ir jāvienojas ar nodarbinātības valsts kompetento iestādi. Pozitīva lēmuma gadījumā VSAA izsniegs A1 sertifikātu un maksimālais laika periods, par kuru var tikt izsniegts A1 sertifikāts, piemērojot izņēmumu, ir 5 gadi.

Administratīvās pārbaudes

ES valsts kompetentās iestādes, tai skaitā VSAA, izvērtē un uzrauga situācijas, uz kurām attiecas Regulas Nr. 883/2004 12.pants, piemēro kritērijus un novērtē, vai:

· darba devējs veic saimniecisko darbību attiecīgajā ES valsts teritorijā;

· starp darba devēju un darbinieku pastāv tieša saikne.

Visa perioda laikā, kurā darbinieks ir norīkots darbā, ir iespējamas ES valstu kompetento iestāžu pārbaudes, lai konstatētu, vai:

· nav beidzies nosūtīšanas periods;

· ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

· ir saglabājusies tiešā saikne starp darba devēju un darbinieku.