Bezdarbnieka pabalsts ES

Tiesību akti
Iesniegumu veidlapas

Bezdarbnieka pabalsts saskaņā ar Regulu Nr.883/2004 un Regulu Nr.987/2009

No 2010.gada 1.maija stājas spēkā Regula Nr.883/2004 „Par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu” un Regula Nr.987/2009 „ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004”, kuras aizstās līdz šim spēkā esošās Regulas Nr.1408/71 un Nr.574/72.

No 2010.gada 1.maija minētās regulas attiecas uz ES dalībvalstīm, bet no 2011.gada 1.janvāra tās attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, ja vien viņi likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā un nav saistīti tikai ar vienu dalībvalsti. Attiecībā uz līgumvalstīm (Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice) turpina piemērot līdzšinējos sociālās drošības nosacījumus - regulas Nr.1408/71 un regulas Nr.574/72 nosacījumus.

Vispārējie principi

Visu ES dalībvalstu sociālās apdrošināšanas likumos ir iestrādātas prasības, kas garantē pabalsta saņemšanu bezdarba gadījumā, kaut arī ekonomisku, vēsturisku un praktisku iemeslu dēļ katrā valstī esošās sociālās drošības shēmas ir atšķirīgas. Tā kā atšķirīgo nacionālo shēmu pastāvēšana var radīt grūtības gadījumos, kad iesaistītas divas vai vairākas dalībvalstis, Eiropas Kopienas likumdošana sociālās drošības jomā koordinē šīs nacionālās shēmas, lai dažādu valstu likumu piemērošana negatīvi neietekmētu tos cilvēkus, kas pārvietojas ES robežās. Koordinācija nozīmē to, ka dalībvalstis var brīvi izvēlēties pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību, bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķināšanu, vienlaikus ievērojot kopējos noteikumus un principus, ko noteikusi Kopienas likumdošana.

ES tiesību aktu noteikumi par bezdarbnieka pabalstu balstās uz trim pamatprincipiem:

1) Apdrošināšanas vai nodarbinātības periodu summēšanas princips starp dalībvalstīm. Tas dod tiesības personai, kura ieradusies no citas dalībvalsts, sākusi strādāt un pēc kāda laika darbu zaudējusi, saņemt pabalstu Latvijā, ņemot vērā personas apdrošināšanas periodus citā dalībvalstī. Apdrošināšanas periodi tiek summēti, lai izpildītu Latvijas nosacījumus pabalsta piešķiršanai.

2) Bezdarbnieka pabalsta eksporta princips laikā, kad tiek meklēts darbs citā dalībvalstī. Tas ļauj bezdarbniekam, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu Latvijā, doties darba meklēšanas nolūkā uz citu dalībvalsti un periodā līdz 3 mēnešiem turpināt saņemt Latvijas piešķirto bezdarbnieka pabalstu. Trīs mēnešu periods var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem, ja bezdarbnieks šo trīs mēnešu laikā nebūs atradis darbu un viņam joprojām būs saglabājušās tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu. Šīm tiesībām, atšķirībā no citiem Regulas pabalstiem, ir noteikts laika ierobežojums, un tās tiek piešķirtas tām personām, kuras izpilda Regulā paredzētos nosacījumus. Pabalsta eksporta gadījumā pabalstu turpina izmaksāt VSAA, pēc tam, kad ir saņemta informācija no attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes par bezdarbnieka reģistrēšanos šīs valsts nodarbinātības dienestā un visu ar darba meklēšanu saistīto pienākumu pildīšanu.

3) Trešais princips attiecas uz personu, kura ir strādājusi vienā dalībvalstī, bet pastāvīgi dzīvojusi citā, un tās tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstu savā dzīvesvietas valstī, piemēram, pierobežas darbiniekam.

Bezdarbnieka tiesības un pienākumi saskaņā ar ES noteikumiem

Apdrošināšanas periodu summēšana

Ja tiesību uz bezdarbnieka pabalstu iegūšana, paturēšana, ilgums vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas periodu izpildes, tiek ņemti vērā jebkurā citā dalībvalstī izpildītie apdrošināšanas periodi, tā, it kā tie būtu izpildīti saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem. Līdz ar to, nosakot personas tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, tiek ņemti vērā arī jebkurā citā dalībvalstī iegūtie apdrošināšanas periodi.

Nepieciešamie dokumenti

Lai varētu summēt Latvijas apdrošināšanas periodus kopā ar apdrošināšanas periodiem citā ES valstī, personai nepieciešams iesniegt VSAA U1 dokumentu „Periodi, kas jāņem vērā bezdarbnieka pabalstu piešķiršanai”. Šo dokumentu izsniedz tās valsts kompetentā iestāde, kurā persona ir strādājusi. Tajā tiek norādīti nodarbinātības/ apdrošināšanas periodi citā dalībvalstī, darba attiecību pārtraukšanas iemesls u.c. nepieciešamā informācija. Ja persona neiesniedz U1 dokumentu kopā ar iesniegumu pabalsta saņemšanai, tad VSAA to pieprasa no attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja persona ir bijusi nodarbināta Šveicē vai kādā no EEZ valstīm, tad šīm personām tiks izsniegts E301 sertifikāts „Sertifikāts par periodiem, kas jāņem vērā bezdarbnieka pabalstu piešķiršanai”.

Bezdarbnieka pabalsta eksports

Jautājums par pabalstu eksportu ir cieši saistīts ar attiecīgās personas pieeju darba tirgum konkrētā dalībvalstī, kas ietekmē arī tiesības meklēt darbu. Bezdarbnieks, kurš jau saņem bezdarbnieka pabalstu Latvijā vai kuram ir noteiktas tiesības šī pabalsta saņemšanai, var izlemt doties darba meklējumos uz kādu no ES dalībvalstīm un turpināt saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu periodā līdz 3 mēnešiem no izbraukšanas dienas, kā arī šis periods var tikt pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Lai, meklējot darbu citā ES dalībvalstī, varētu turpināt saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, savlaicīgi nepieciešams pieprasīt no VSAA U2 dokumentu „Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana”. Šajā laikā bezdarbnieka pabalstu turpinās izmaksāt VSAA, pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja bezdarbnieks šajā laikā nebūs atradis darbu, bet viņam būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ilgāku periodu, tad persona varēs turpināt saņemt šo pabalstu tikai tad, ja atgriezīsieties Latvijā līdz 3 vai 6 mēnešu perioda beigām (sīkāku informāciju lasīt zemāk).

Ja bezdarbnieks dodas meklēt darbu Šveicē vai kādā no EEZ valstīm, tad šai personai VSAA izsniegs E303 sertifikātu „Sertifikāts par tiesību saglabāšanu uz bezdarbnieka pabalstiem”. Šajā gadījumā personai saglabāsies tiesības uz bezdarbnieka pabalstu līdz 3 mēnešiem no izbraukšanas dienas, un bezdarbnieka pabalsta izmaksu personai veiks tās valsts kompetentā iestāde, kurā tiek meklēts darbs.

Nosacījumi:
Bezdarbniekam ir jāatbilst zemāk minētajiem nosacījumiem, lai varētu turpināt saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, meklējot darbu citā dalībvalstī:

• personai ir jābūt reģistrētai Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam un jābūt tur pieejamai vismaz četras nedēļas pirms izbraukšanas no Latvijas. Atsevišķos gadījumos šis periods var tikt saīsināts. Šis periods var tikt saīsināts, piemēram, ja persona, kura atbilst visiem pārējiem nosacījumiem, dodas līdzi laulātajam, kas sācis strādāt citā dalībvalstī;
• personai ir jābūt tiesībām saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu līdz brīdim, kad tā izbrauc no Latvijas;
• personai ir jādodas uz citu dalībvalsti tikai darba meklējuma nolūkos. Persona, kura dodas uz ārzemēm citu motīvu vadīta, neatbilst šim nosacījumam un nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalsta eksportu.

Nepieciešamie dokumenti

Bezdarbniekam, kurš vēlas doties darba meklējumos uz citu ES valsti un atbilst augstāk minētajiem nosacījumiem, jāpieprasa VSAA U2 dokuments. Savukārt, ja persona dodas meklēt darbu uz Šveici vai kādu no EEZ valstīm, jāpieprasa E303 sertifikāts.

U2 dokuments apstiprina bezdarbnieka tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, meklējot darbu citā dalībvalstī. Bezdarbniekam VSAA izsniegtais dokuments jāuzrāda attiecīgās dalībvalsts nodarbinātības dienestam.

Lai saņemtu U2 dokumentu, personai ir jāaizpilda iesniegums ES-B2 „Iesniegums U2 dokumenta „Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana” saņemšanai”. Saskaņā ar šo iesniegumu U2 dokuments tiek izsniegts uz laiku līdz trīs mēnešiem. Ja šo trīs mēnešu laikā persona attiecīgajā dalībvalstī nebūs atradusi darbu un viņai būs saglabājušās tiesības uz Latvijas bezdarbnieka pabalstu, šis periods var tikt pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Lai pagarinātu bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodu, personai VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļai jāatsūta ES-B2 iesniegums „Iesniegums U2 dokumenta „Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana” saņemšanai – tiesību uz bezdarbnieka pabalstu pagarināšanai”.

Iesniegums ir jāiesniedz ne vēlāk kā 14 darba dienas pirms izbraukšanas no Latvijas. Savukārt iesniegums tiesību uz bezdarbnieka pabalstu pagarināšanai līdz sešiem mēnešiem, jānosūta vismaz 21 dienu pirms trīs mēnešu perioda beigu datuma. VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļa izsniegs U2 dokumentu ne ātrāk kā 7 dienas pirms izbraukšanas datuma, ko persona norādījusi savā iesniegumā. Savukārt U2 dokuments par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa pagarināšanu līdz sešiem mēnešiem, tiks nosūtīts uz iesniegumā norādīto adresi.

Personai pirms izbraukšanas jānoskaidro, kādi ir ierobežojošie pasākumi konkrētajā dalībvalstī. U2 dokuments pats par sevi nerada tiesības meklēt darbu un turpināt saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, meklējot darbu citā dalībvalstī.

Informāciju par noteikumiem, ko piemēro dalībvalstis, var meklēt EURES portālā

Iesnieguma veidlapu var saņemt arī VSAA teritoriālajās nodaļās vai Starptautisko pakalpojumu nodaļā.

Pienākumi dalībvalstī, kur tiek meklēts darbs:

• 7 dienu laikā jāreģistrējas tās dalībvalsts nodarbinātības dienestā, kurā tiek meklēts darbs;

· reģistrējoties dalībvalsts nodarbinātības dienestā, jāuzrāda VSAA izdotais U2 dokuments, kā arī minētais dokuments jānosūta šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei. U2 dokumentā tiek norādīts: bezdarbnieka izbraukšanas datums; termiņš, kurā bezdarbniekam jāreģistrējas kā darba meklētājam tajā dalībvalstī, kurā tiek meklēts darbs; periods, kura laikā personai saglabājas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, kā arī apstākļi, kas var ietekmēt tiesības uz pabalstu;

• jāveic nepieciešamie bezdarbnieka pienākumi saskaņā ar konkrētās dalībvalsts noteikto kārtību.

Atgriešanās Latvijā

Gadījumā, ja persona nav atradusi darbu citā dalībvalstī trīs vai sešu mēnešu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas, bet tai saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ilgāku periodu, tad persona var turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu Latvijā ar noteikumu, ja tā ir atgriezusies Latvijā pirms noteiktā trīs vai sešu mēnešu perioda (saskaņā ar U2 dokumentā norādīto).

Bezdarbniekam, kuram tika izsniegts E303 sertifikāts, lai varētu turpināt saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu, Latvijā jāatgriežas līdz sertifikātā norādītā perioda beigu datumam.

Bezdarbniekam atkārtoti izbraucot uz citu dalībvalsti darba meklējumos, nav tiesības saņemt Latvijas bezdarbnieka pabalstu. Lai atkārtoti izbrauktu darba meklējumos uz citu dalībvalsti un saņemtu Latvijas bezdarbnieka pabalstu, personai atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem jānostrādā noteiktais periods, kas nepieciešams, lai personai būtu tiesības saņemt pabalstu un jāiegūst no jauna bezdarbnieka statuss.

Personas, kuru dzīvesvieta ir Latvijā, strādājot citā dalībvalstī

Pierobežas darbinieks, kura parastā dzīvesvieta, strādājot citā dalībvalstī, ir Latvijā, bezdarba gadījumā saņem bezdarbnieka pabalstu no Latvijas arī tajā gadījumā, ja pēdējā nodarbinātība nav bijusi Latvijā.

Pierobežas darbinieks – ir katra persona, kas veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, kurā parasti atgriežas katru dienu vai vismaz vienreiz nedēļā.

Darbinieks, kura dzīvesvieta, strādājot citā dalībvalstī, tiek saglabāta Latvijā, bezdarba gadījumā var saņem bezdarbnieka pabalstu no Latvijas, ja viņš atbilst visiem ES noteikumiem par dzīvesvietas saglabāšanu. ES tiesību akti nosaka, ka dzīvesvietas noteikšanai tiek ņemti vērā tādi faktori, kā ģimenes apstākļi, prombūtnes ilgums, dzīvesvieta Latvijā, apstākļi izbraukšanai no Latvijas, nodomi, nodarbinātība citā dalībvalstī, iepriekšējā saikne ar Latviju, atgriešanās biežums Latvijā nodarbinātības laikā citā dalībvalstī, darba attiecību pārtraukšanas iemesls, dalībvalsts, kurā personu uzskata par dzīvojošu nodokļu piemērošanai.

Bezdarbnieks, kas savas pēdējās nodarbinātības laikā citā dalībvalstī ir dzīvojis Latvijā, reģistrējas kā bezdarbnieks Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Papildus šāds bezdarbnieks var reģistrēties kā darba meklētājs arī pēdējās nodarbinātības valstī. Šajā gadījumā viņam jāievēro arī saistības, ko piemēro šajā valstī. Par reģistrēšanos arī pēdējās nodarbinātības valstī, bezdarbniekam jāinformē VSAA un NVA.

Personai saņemt bezdarbnieka pabalstu savas dzīvesvietas valstī būs tikai atsevišķos gadījumos, kad persona, strādājot citā dalībvalstī būs saglabājusi ciešu saikni ar savas dzīvesvietas valsti. Primāri tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu savas dzīvesvietas valstī ir šādām personu grupām : jūrniekiem; personām, kuras parasti darbojas divās vai vairāk dalībvalstīs; personām, uz kurām attiecas regulas 16.pantā norādītā vienošanās, ja tie savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvojuši dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Savukārt, tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu citām darbinieku kategorijām, būs tikai pēc ļoti rūpīgas visu apstākļu izvērtēšanas.

Personām, kurām pēdējā nodarbinātība ir citā dalībvalstī, bet bezdarbnieka pabalstu pieprasa dzīvesvietas valstī, papildus iesniegumam bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, ir jāaizpilda Anketa ES/B-1 „Par parastās dzīvesvietas noteikšanu nodarbinātības laikā citā ES dalībvalstī”.

Atcerieties!

1) Bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa tajā ES dalībvalstī, kurā Jūs pēdējo reizi bijāt nodarbināts.

2) Ja pēc bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas citā ES dalībvalstī, Jūs vēlaties atgriezties Latvijā un meklēt darbu šeit, Jūs varat kompetentajai iestādei, kura piešķīrusi pabalstu, pieprasīt U2 dokumentu un turpināt saņemt šīs valsts piešķirto pabalstu līdz 3 vai 6 mēnešiem, ievērojot visus augstāk minētos nosacījumus.

3) Pēc darba attiecību pārtraukšanas citā ES dalībvalstī, Jums šīs dalībvalsts kompetentajai iestādei jāpieprasa U1 veidlapa, kurā būs norādīti Jūsu nodarbinātības un apdrošināšanas periodi šajā valstī.